“Lai pagarinātu savu dzīvi, saglabātu veselību un lai būtu drošs ne tikai sev, bet arī apkārtējiem,” stāsta Andris Veiķenieks, kurš jau 12 gadus dzer zāles, lai kontrolētu HIV saslimšanu. Viņš ir arī biedrības “Agihas” vadītājs un ir pārliecinājies, ka pie mums HIV apspriež negribīgi.
“Manuprāt, Latvijā par HIV infekciju Latvijā vispār maz runā. Tā ir tāda tabu saslimšana kas varbūt asociējas ar dzīvesveidu, kurš lielai sabiedrības daļai nav pieņemams.
Bet tas ir maldīgi, jo infekcija sen ir izgājusi no tā saucamajām riska grupām un ir sastopama visā populācijā,” saka Veiķenieks.
Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm HIV izplatība ir viena no visaugstākajām. Slimību profilakses un kontroles centra datos par 2017. gadu redzams, ka Latvijā ir gandrīz pieci ar pusi tūkstoši cilvēku, kam ir HIV. Tas gan ir tikai reģistrēto pacientu skaits. No tiem 217 reģistrēti pagājušajā gadā.
Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane atzīst, ka ar profilaksi viss nav kārtībā, tādēļ esot izstrādāts un apstiprināts jauns plāns slimību izplatības ierobežošanai.
"Tajā plānā ir paredzēti arī tīri profilakses pasākumi, kas ir gan sabiedrības izglītošana par seksuāli reproduktīvo veselību, par atbildīgu dzimumdzīvi, kā arī vērsta uzmanība uz cilvēkiem, kam ir paaugstināts inficēšanās risks,” norāda Feldmane.
Latvijā HIV profilakse nozīmē aicinājumu pārbaudīties, jo ar HIV var saslimt ikviens, kā arī atgādinājums lietot prezervatīvu un izmantot tikai sterilas šļirces. Ir daudz valstu, kurās HIV profilaksei lieto arī zāles. Tostarp ASV, Norvēģija, Austrālija, Kanāda, Brazīlija un citas.
“Saprotiet, tā nav vitamīnu grupa vai konfektes, tas ir nopietns pretvīrusa preparāts ar savu darbību un savām blaknēm,” skaidro infektoloģe Inga Ažiņa. Viņa konsultē HIV pacientus un vada Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīniku. Ažiņa zāles pirms ekspozīcijas HIV profilaksei nav izrakstījusi, bet ir iepazinusies ar pētījumiem šajā jomā.
„Pētījumi pierādīti uz cilvēkiem, kuriem ir attiecības ar diskordantu pāri, kad vienam ir HIV infekcija, bet otram nav – vīriešiem, es domāju.
Tikai pēdējā gada laikā sāk parādīties pētījumi heteroseksuālā grupā. Bet arī viņi nav izmērāmi. Šodien partneris ir HIV pozitīvs, pēc trim mēnešiem jūs nomaināt partneri, kuram nav HIV infekcijas, tad jums jāpārtrauc šī terapija,”
saka Ažiņa.
Feldmane no Veselības ministrijas apstiprina, ka arī Latvijā šādi medikamenti ir pieejami. Ir cilvēku grupas, kurām tos dažos gadījumos pat apmaksā valsts. Tā gan nav pirmsekspozīcijas profilakse, kas jau ieviesta vai plānota citās valstīts.
“Piemēram, grūtniecības laikā, lai novērstu bērna inficēšanos no mātes, tad tiek nodrošināta grūtniecēm ārstēšanās. Vai, piemēram, ir noticis kāds nelaimes gadījums, kur saskare ar asinīm, tad arī ir iespēja saņemt šo tā saucamo pēcekspozīcijas profilaksi,” stāsta Feldmane.
Vai cilvēks, uzzinot, ka partnerim ir HIV, varētu doties pie infektologa un lūgt izrakstīt zāles profilaksei? Gan Feldmane, gan Slimību profilakses nodaļas Sabiedrības veselības organizatore Inga Bulmistre saka – jā. Par zālēm gan būtu jāmaksā pašam.
Varbūt vismaz informēšana par šādu medikamentu esamību būtu jāietver valsts HIV profilakses stratēģijā? Biedrības “Apvienība HIV.LV” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Molokovskis domā, ka svarīgāk ir rūpēties par tiem, kuriem jau ir HIV. “Viņi ar zālēm kontrolē savu HIV infekciju un pie normālām, ne vardarbīgām seksuālām attiecībām nevar inficēt savu partneri. Man šķiet, ka Latvijā jāliek uzsvars tieši uz to, lai ārstētu visus HIV pozitīvos, tad mums nevajadzētu šīs pašas zāles dot HIV negatīvajiem,” norāda Molokovskis.
Viņš intervijā arī nodungo “Sherry Vine” parodijdziesmu “True Colors”, kur uzsvērts, ka tabletes nav 100% efektīvas. Turklāt tās nepasargā no citām seksuāli transmisīvām slimībām, to var tikai prezervatīvs.
