Sadaļas Sadaļas

Latvijā joprojām sliktākā situācija valsts kompensēto medikamentu jomā Baltijā

Lietuva un Igaunija gadiem ieguldījušas naudu kompensējamo medikamentu budžetā, bet Latvijā jautājuma risinājums iepalicis. Tādēļ pašlaik situācija Latvijā ar valsts kompensētajiem medikamentiem ir viena no sliktākajām gan Baltijas valstīs, gan arī Eiropā kopumā. Arī pacientu organizācijas piekrīt – strauji jākāpina kompensējamo medikamentu budžets, citādi nemitīgi zaudējam cilvēkus, kurus citviet varētu ārstēt.

Latvijā joprojām sliktākā situācija valsts kompensēto medikamentu jomā BaltijāKristaps Feldmanis

Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas jeb SIFFA apkopotā informācija par situāciju ar kompensējamajiem medikamentiem liecina – Latvijā starp Baltijas valstīm ir vismazākais atbalsts kompensējamo medikamentu iegādei. SIFFA dati liecina, ka Lietuvas budžets šo medikamentu iegādei ir vairāk nekā 451 miljons, savukārt, Latvijai – nedaudz virs 162,5 miljoniem. Arī šī budžeta pieaugums Latvijā ir vismazākais – nedaudz virs viena procenta. Asociācijas direktors Valters Bolevics esošo situāciju sauc par kritisku. Šādos apstākļos Latviju novedis tas, ka ilgstoši nav veikti mērķtiecīgi finansiāli ieguldījumi kompensējamo medikamentu budžeta palielināšanai, kā tas darīts kaimiņvalstīs, īpaši, Lietuvā.

"Jāsaka, ka mēs katru gadu atpaliekam un atpaliekam aizvien tālāk.

Un Baltijas valstis nav absolūti nekādas pirmrindnieces Eiropas Savienībā. Baltijas valstis visas atpaliek no Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, bet, protams, ka Lietuva un Igaunija krietni lielākiem soļiem tuvojas tiem Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, turpretī mēs stāvam uz vietas," stāstīja Bolevics.

Arī melanomas pacientu organizācijas "Soli priekšā melanomai" dibinātāja Olga Valciņa atzina – Latvijā kompensējamo medikamentu pieejamība ir vissliktākā. Gan onkoloģijas, gan citu slimību pacientiem. Valciņa gan aicināja aiz skaitļu tabulām un budžetiem apzināties – inovatīvo medikamentu nepieejamība maksā īstu cilvēku dzīvības.

"Ja inovatīvais medikaments var pacientam, kur ir paredzamā dzīvildze seši mēneši... Cilvēks jau dzīvo piecus gadus un, iespējams, dzīvos vēl piecus, desmit un divdesmit gadus, jo viņam nav vēža. Ir atšķirība starp paliatīvo aprūpi un pilnvērtīgu dzīvi, darbu un jaunu bērnu plānošanu tagad, vai ne? Tā ir milzīga atšķirība. Tās ir dzīvības," uzsvēra Valciņa.

Arī onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe izteicās – situācija nav tik laba, kā gribētos, jo kompensējamo, īpaši inovatīvo medikamentu trūkst.

"Tas nenozīmē, ka onkoloģiju pie mums neārstē, bet tas nozīmē, ka ne vienmēr ir pieejams tas, kas būtu nepieciešams un pacienta dzīves kvalitātei svarīgākais.

Jo, ja šobrīd Eiropā kopumā runā par to, ka arī metastātisks vēzis ir hroniska slimība, ar kuru cilvēks var dzīvot desmitiem gadu, tad pie mums Latvijā diemžēl ļoti bieži vienkārši nav atbilstošas terapijas, lai tas tā būtu un lai tā būtu kvalitatīva dzīve," norādīja Berķe.

Problēmas saņemt valsts apmaksātus medikamentus ir ne tikai vēža slimniekiem, bet arī sirds un asinsvadu slimību un citu diagnožu gadījumā.

Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas direktors Bolevics skaidroja, ka, lai sasniegtu Baltijas vidējo rādītāju kompensējamo zāļu budžetam uz vienu iedzīvotāju, kas arī tad neapmierinātu visas pacientu vajadzības, Latvijai šis budžets būtu jāpalielina par aptuveni 80 miljoniem eiro. Taču šobrīd palielinājums ir daudzkārt mazāks.

Arī Valciņa uzskata – labus rezultātus varam sasniegt vien tad, ja kompensējamo medikamentu budžets tiek palielināts ievērojami, nevis pa drusciņai.

"Ja mēs šogad ieguldīsim nelielu summu, piemēram, 10, 15 vai 20 miljonus eiro onkoloģijā, mēs nevienu nepanāksim. Mēs tikai neatpaliksim vēl vairāk. Bet tā ir taisnība – mēs būtiski atšķiramies no Lietuvas un Igaunijas gan pēc zāļu kopējām summām, gan uz iedzīvotāju. Tas ir vairāk nekā divas reizes, ja runājam par kompensējamām zālēm uz cilvēku, mēs atšķiramies no Lietuvas. Un mazliet mazāk kā divas, bet tuvu divām reizēm – no Igaunijas. Tas ir milzīgi daudz.

Mums ir jātaisa izrāviens, lai mēs nonāktu vismaz vidējā līmenī ar Baltijas valstīm," sacīja Valciņa.

Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas direktors Valters Bolevics gan aicina aizdomāties ne tikai par emocionālo aspektu, bet uz šo jautājumu paraudzīties arī no sabiedrības kopējām interesēm. Proti, iespēja cilvēkiem dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk visnotaļ ātri var atmaksāties, jo vesela un strādāt spējīga sabiedrība arī valstij ir krietni izdevīgāka.

"Šīs investīcijas ir mūsu pacientu, mūsu iedzīvotāju labā. Un tas ir jāsaprot. Tas uzlabos mūsu dzīvildzes rādītājus, mūsu dzīves kvalitātes rādītājus. Un galu galā – mūsu tautsaimniecība no tā, ka cilvēki dzīvos ilgāk, tikai iegūs. Ir diezgan skumji noskatīties, ka mēs jaunu medikamentu pieejamībā Latvijā esam pēdējā vietā visā Eiropas Savienībā. Pēdējā vietā – atkārtoju vēlreiz. Tas nav nekāds pārpratums. Un šie zinātnes sasniegumi, kas ir farmācijas jomā, faktiski Latvijas pacientus nesasniedz vai sasniedz ļoti novēloti," uzsvēra Bolevics.

Latvijas Radio par kompensējamo medikamentu budžetu, kā arī par iespējām un plāniem to palielināt vēlējās runāt arī ar atbildīgo Veselības ministriju, taču darba dienas laikā ministrijai tā arī neizdevās atrast kādu, kurš šo jautājumu varētu skaidrot un komentēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt