Pāri margām Gaujā
Tas bija rīts. Braucām ar mašīnu. Uz ceļa bija sniega putra. Vienkārši saslīdējām un pārlidojām pāri – Renārs (vārds mainīts) atceras pirms vairākiem gadiem notikušo avāriju. Pēc pamatīgas iedzeršanas viņš ar draugiem no rīta nolēma braukt uz veikalu. Renāram tobrīd bija 16 gadi. Abiem pārējiem – 18 un 21. Pie stūres sēdās vecākais. Ceļā uz veikalu bija jāšķērso tilts pāri Gaujai.
"Braucām no veikala, nopirkuši brokastis, braucām taisīt brokastis no rīta. Zemes ceļš. Kā jau ir zemes ceļiem – tilts, margas, un mašīna pāri margām pārlidoja un ar purnu zemē iedūrās un pārlidoja uz jumta. Principā, front flipu pārmeta. Lejā no tilta un ūdenī uz jumta, mēs neviens nebijām piesprādzējušies," stāsta Renārs.
No mašīnas, kura daļēji bija zem ūdens, viņi izkļuva viegli, jo nebija piesprādzējušies. Renārs ar vieglākām traumām slimnīcā pavadīja nedēļu. Otrs draugs lauza kakla skriemeli, savukārt šoferim cauri kājai izdūrās tilta marga. Par laimi, visi izdzīvoja.
Kopš tā laika Renārs ir kļuvis prātīgāks, nomainījis draugu kompāniju un nekad nesēžas mašīnā, kuras šoferis ir dzēris. Iespējas ir bijušas.
Pieķer vairāk dzērājšoferu
Latvijā pie stūres dzērumā sēžas daudzi. Valsts policijas dati rāda, ka pieķerto vadītāju reibumā skaits ir aptuveni 3500 gadā. No tiem absolūti lielākā daļa – vairāk nekā 2000 – pie stūres sēžas ļoti smagā reibumā, virs pusotras promiles.
"Daļa no šīs kategorijas vadītājiem, protams, viņi to ir darījuši vairākkārtīgi. Viņi izvairījās varbūt no policijas redzesloka, viņu braukšana netiek konstatēta. Šie vadītāji, kas ir virs 1,5 promiles, viņi noteikti nedomā par rīcības sekām. Viņš apzināti izdara šo darbību, sēžoties pie transportlīdzekļa stūres un tālāk piedalās satiksmē," stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
Šoferis parasti domā, ka ļaunākais, kas var atgadīties, ir policijas pārbaude. Tomēr redzams, ka tas noved pie ceļu satiksmes negadījumiem ar traumām un dažkārt arī mirušajiem.
Pēdējos gados to negadījumu skaits, kuros šoferis bijis alkohola reibumā, strauji pieaudzis.
Pērn tie bija 808 negadījumi, par 75 vairāk nekā gadu iepriekš. Labā ziņa, ka bojāgājušo skaits šādos negadījumos ir samazinājies – no vairāk nekā simt gadījumiem gadā 2000. gadu sākumā līdz vidēji 10 gadījumiem gadā pēdējos piecos gados. Eksperti to skaidro ar plašāku drošības jostu lietošanu. Taču arī šie gadījumi ir ļoti traģiski, kā, piemēram, šī gada sākumā notikusī avārija, kad dzēris šoferis uz gājēju pārejas notrieca trīs cilvēkus, tostarp bērnu, kurš vēlāk no gūtajām traumām gāja bojā. Šādos gadījumos vienmēr ierodas arī palīdzības dienesti.
"Varbūt citiem liekas, ka alkoholu lieto tikai cilvēki no nelabvēlīgām ģimenēm, bet nē. Ļoti bieži notiek visādas nelaimes visādās ģimenēs, visādās mājās, ar ļoti labām automašīnām. Tā līnija tā arī iet, ir kāpumi, ir kritumi, ir publiski redzamāki gadījumi, bet šie gadījumi ir visu laiku un viņi turpinās," par saviem vērojumiem notikuma vietās stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes otrās daļas komandieris Ivo Bendrats.
Rosina pastiprināt policijas kontroles
Dzērājšoferu skaits ir gandrīz nemainīgs. Tas nozīmē, ka ar esošajiem paņēmieniem samazināt to neizdosies. Pašlaik noteikumi atļauj pie stūres sēsties reibumā līdz 0,5 promilei, izņemot tiem, kuru stāžs ir mazāks par diviem gadiem. Kopumā – jo lielāks dzērums, jo smagāks sods. Parasti tā ir administratīvā atbildība – lieli naudas sodi un tiesību atņemšana uz noteiktu laiku. Pēc traģiskās avārijas Pļavniekos Saeimas deputāti šobrīd spriež arī par iespēju piemērot kriminālatbildību tiem, kuri brauc smagā reibumā. Tātad lielākajai pieķerto dzērājšoferu daļai.
Tomēr satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis uzsver, ka pats svarīgākais ir policijas kontroles pastiprināšana.
"Ņemot vērā ļoti ierobežotos policijas resursus, mums tas cīņas rādītājs nav sevišķi augsts. Es pats arī lasu lekcijas tiem autovadītājiem, kuri ir savākuši soda punktus. Parunājot ar šiem cilvēkiem, īpaši tiem, kuri ir dabūjuši 8 punktus par braukšanu alkohola reibumā, viņu atbilde ir – tak nekad nebija policistu, nu tagad man gadījās. Tā arī ir atbilde uz problēmu – nebija policistu," stāsta Irbītis.
Viņš uzskata, ka plašāka policijas kontrole varētu atturēt pat divas trešdaļas dzērājšoferu. Vienlaikus viņš uzsver, ka jādomā arī par citu transportlīdzekļu biežāku kontroli.
Vairāk jāizglīto par alkohola postu
Atbilde uz jautājumu, kā atturēt cilvēkus no braukšanas dzērumā, nav viennozīmīga. Stāsta varonis Renārs uzskata, ka būtiskākais ir izglītot cilvēkus par alkohola postu.
"Manuprāt, par maz informācijas par to visu," saka Renārs, norādot, ka pirms avārijas viņš neapzinājās, kādas sekas var izraisīt braukšana alkohola reibumā.
Regulāras kampaņas ir viens no Latvijas ieročiem cīņā pret braukšanu dzērumā, tomēr to efektivitāte nav skaidra.
Vienlaikus policija gatavojas pastiprināt šoferu kontroli, piemēram, ar droniem, un tas varētu uzlabot kopējo braucēju disciplīnu. Tomēr eksperti atzīst – lai būtiski samazinātu dzērājšoferu skaitu, nepieciešams mazināt alkoholisma problēmu Latvijā kopumā.
