Perinatālais periods ir laiks no 22. grūtniecības nedēļas līdz mazuļa 7. dzīves dienai. Tas ir laiks, kad jaunā dzīvība ir īpaši ievainojama un prasa milzu rūpes un atbildību gan no vecākiem, gan mediķiem. Kā trauksmes zvans pērnā gada vasarā bija apjomīgs pētījums, kas parādīja - liela daļa perinatālajā periodā mirušo bērnu mammu laikus nebija stājušās grūtniecības uzskaitē vai to neizdarīja vispār. Piektā daļa grūtniecības laikā turpinājušas smēķēt, turklāt atklājās, ka laukos mazuļu mirstības risks ir divreiz lielāks nekā pilsētās.
„Viena lieta, kas ir nenovērtēta, ir augļa augšanas aizture, tas ir drusku akmens dakteru dārziņā, jo mēs šo diagnozi stādam retāk nekā tā patiesībā ir, un šis pētījums tiešām to parāda,” pērn skaidroja Rīgas Dzemdību nama galvenā ginekoloģe Dace Rezeberga. Toreiz eksperti bija sagatavojuši plašu ieteikumu un uzlabojumu kompleksu.
Šogad jauns salīdzinošs pētījums nav veikts, tāpēc grūti spriest par topošo māmiņu attieksmes uzlabošanos. Taču otrā problēmu joma - pašā aprūpes sistēmā – ienākuši vairāki jauninājumi, kas ļauj plašākam grūtnieču lokam saņemt kvalitatīvus pakalpojumus.
Šogad Rezeberga stāsta par papildinājumiem: „Tur ir papildus izmeklējumi. Viens no būtiskākajiem ir pirmā trimestra ultrasonogrāfija. Arī ģenētiskā riska aprēķināšana visām grūtniecēm, kas agrāk bija tikai riska grupai.”
Strādāts arī pie medicīniskās dokumentācijas uzlabošanas un ārstu un vecmāšu profesionālās izaugsmes. „Protams, ka līdz galam tas vēl nav pabeigts un visi pārkārtojumi turpinās. Man gribas cerēt, ka vēl pēc gada mēs varēsim runāt par ļoti sakārtotu sistēmu,” skaidroja Rozenberga.
Savukārt Rīgas Austrumu slimnīcas Atbalsta fonda priekšsēdētājs norāda uz zināšanu trūkumu: „ Viens no šī pētījuma rezultātiem bija arī, ka ir nepietiekošas zināšanas. Tāpēc tapa nākošais solis – māmiņas grāmatas izveide, kur doti dažādi padomi, kā rīkoties pirms grūtniecības un kā rīkoties tikko bērniņš piedzimis.”
“Gribu būt māmiņa” ir vārdi, kuri ietver lielu atbildību. Lai bērniņš piedzimtu vesels, sievietei par sevi jārūpējas jau pirms bērna ieņemšanas, nemaz nerunājot par regulāriem ārsta apmeklējumiem un pareiza uzturu un dzīvesveidu grūtniecības laikā. Dace Rezeberga grāmatu uzrakstījusi kā praktisku ceļvedi jaunajiem vecākiem. Grāmatas atrodamas pie pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un ginekologiem, kā arī iespējams lejuplādēt tās elektronisko versiju.
Latvijas Radio aptaujātie ārsti atzīst, ka jūt uzlabojumus grūtnieču aprūpē, piemēram, neonatologiem ikdienas darbā ļoti palīdzot streptokoku noteikšanas skrīnings grūtniecēm, ko par valsts naudu veic kopš pērnā rudens, stāsta Jēkabpils slimnīcas Perinatālās aprūpes centra vadītāja Inguna Kalēja. Tomēr viņas un citu slimnīcu praksē joprojām ir grūtnieces, kas neliekas ne zinis par savu veselību un pirmo reizi pie ginekologa ierodas tikai uz dzemdībām. „Medicīna ir attīstījusies un rādītāji uzlabojas, bet ne vienmēr mēs varam palīdzēt. No mātēm arī ir ļoti daudz, kas atkarīgs,” skaidro ārste.
„Nāk mums grūtnieces, kas ir dzērušas, kas visu grūtniecību ir pīpējušas. Tas arī ietekmē jaundzimušo,” stāsta Kalēja
Ārste spriež, ka grūtnieču papildus izmeklējumi, speciālistu apmācība un citi pasākumi ir vērtīgi, tomēr viens no galvenajiem faktoriem, lai samazinātu zīdaiņu mirstību, ir un paliek sociālie apstākļi un naudas trūkums, lai izbraukātu pie ārsta. Līdzīgi uzskata arī Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas vadītāja Ilze Smiltāne: „Protams, ir dziļi lauki, kur grūtnieces vienkārši netiek līdz šai aprūpei, jo tās ir diezgan biežas vizītes. Joprojām ir arī mājas dzemdības un mašīnas dzemdības, un droši vien tā būs arī uz priekšu.”
Speciālisti atzīst – lai sasniegtu kaut vai vidējos Eiropas Savienības perinatālās mirstības rādītājus, Latvijai vēl daudz darba darāms. Pirmkārt, liela loma ir ģimenes ārstiem, kuri ir vistuvāk savam pacientam un, kā atzīst Rezeberga, reizēm varētu būt atsaucīgāki arī sadarbībā ar ginekoloģijas speciālistiem. Otrkārt, jāuzlabo sadarbība ar pašvaldībām, piemēram, par grūtnieču nokļūšanu līdz ārstam.
Nākamgad plānots sākt arī zīdaiņu mirstības auditu, kurā pastāvīgi analizēs nāves cēloņus visā valstī. Tāpat no nākamā gada dzemdību palīdzību valsts apmaksās tikai tajās slimnīcās, kas var nodrošināt vismaz 200 dzemdību gadā, jo, kā norāda VM, drošai palīdzībai vajadzīga pastāvīga prakse.
Ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule gan sola, ka vismaz nākamgad nevienai dzemdību nodaļai tas slēgšanu nenozīmēs. „Ne vienmēr var izvērtēt visus riskus un nekad nebūs tā, ka jūs ienāksiet ārsta kabinetā un viņš varēs simtprocentīgi pateikt, ka jums nekas nedraud un būs pilnīgi vesels bērniņš. Bet šis pētījums parāda, ka problēma ir ļoti daudzšķautņaina. Viena lieta ir tas, ko var darīt ārsti, bet otra lieta ir citi sektori – izglītība, sociālais atbalsts sabiedrībā un mūsu pašu atbildība,” saka Cipule.
