Kā mazināt vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm? Pie kā secīgi būtu jāpiestrādā, kas jāmaina, kas jāuzlabo? Pēc šādu ieteikumu kopuma Eiropas Padomē vērsās Labklājības ministrijas pārstāvji.
Pēc apjomīga pētījuma tapis ziņojums kā arī ceļvedis specializētu atbalsta pakalpojumu izveidei no vardarbības cietušām sievietēm. Tas tapis saskaņā ar Eiropas Padomes standartiem.
Upuru vainošana
Atbilstoši tiem arī secināti nozīmīgākie trūkumi esošajai atbalsta sistēmai. Viens no tiem - Latvijā nav specializēta pakalpojuma, kas sniedz palīdzību no seksuālās vardarbības cietušajiem.
“Pastāv arī tāds izaicinājums kā upuru vainošana, to uzskata par sekundāru institucionālu pāridarījumu vai apiešanos. Upuri atzina, ka valsts iestādes bieži vien vaino viņus, nevis izprot viņu vajadzības.
Jāsaprot, kādu traumu ir piedzīvojuši upuri, bet bieži šīs izpratnes trūkst,” secina starptautiskā konsultante Dikija Džeimsa.
“Mēs konstatējām, ka varmākas netiek sistemātiski saukti pie atbildības. Mēs centīsimies nodrošināt to ar savām vadlīnijām, lai pārkāpēji tiktu saukti pie atbildības un to apzinātos, jo tas ir ļoti būtiski.”
85% gadījumu cietusī ir sieviete
Saskaņā ar Valsts policijas sniegtajiem datiem, 85% ģimenes vardarbības gadījumu cietusī ir sieviete. Saeimas deputāte Anda Čakša, kura parlamentā uzņēmusies vadīt darba grupu ar ģimenes vardarbību saistītos jautājumos, norāda, ka Latvijā joprojām pietrūkst gan izpratnes saistībā ar dzimumu līdztiesību, gan arī trūkst datu par vardarbības ģimenē patiesajiem apjomiem.
“Sievietes neuzticas institūcijām un neziņo par to, tad mēs arī paliekam ar iluzoru domu, ka Latvijā cīņa pret vardarbību ar katru dienu uzlabojas un vardarbības kļūst mazāk.
Realitātē mēs redzam, ka tieši šobrīd Covid laikā vardarbība pieaug, palielinās arī vardarbības smagums pret sievietēm un bērniem,” stāsta Čakša.
Eiropas Padomes izstrādātajā ceļvedī ir 17 konkrēti ieteikumi, ko uzlabot un kā to darīt. Viens no norādījumiem - uz 200 000 sieviešu jābūt vienam krīzes centram izvarotām personām, uz 400 000 sieviešu vienam atbalsta centram no seksuālās vardarbības cietušajiem. Izstrādāto ceļvedi par labu instrumentu uzskata arī organizācijas, kas strādā ar ģimenes vardarbības upuriem.
Ceļa karte
“Labās lietas, kas ir atsevišķās ministrijās, nevalstisko organizāciju centieni – tos saliek vienkopus vienā stratēģiskā dokumentā un arīdzan tiek definēta ar dzimumu saistītā vardarbība, kas palīdz veidot visiem vienotu izpratni par to, kas ir šī parādība,” spriež centra “Marta” vadītāja Iluta Lāce.
Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta vecākā eksperte Agnese Gaile norāda: “Ziņojums ir vairāk kā vadlīnijas un savā ziņā ceļa karte mums, Latvijā strādājošajiem šīs jomas profesionāļiem, un tā ir labs, neatkarīgs skatījums uz to, ko būtu nepieciešams pilnveidot, par ko būtu jādomā.”
Eiropas Padome secinājusi, ka Latvijā ir arī vairāki labas prakses piemēri un iespēja pilnveidot pakalpojumus.
Tomēr uzsvērts, ka neviens pakalpojums nevar strādāt izolēti un visas šīs problēmas jārisina vispārējās politikas kontekstā.
