Uzzinot vēlētāju aptaujas rezultātus, „Vienotības” birojā bija dzirdami sajūsmas saucieni, biroja valda prieks. Šis ir īpašs vakars „Vienotībai”, jo vēlētāju atbalsts ir partijai un tās valdības darbam. Vēlētāju aptauju rezultāti stiprina partijas pārliecību, ka tā varētu arī turpmāk vadīt vadību, no biroja ziņoja LTV korespondente Odita Krenberga.
“Tas nozīmē, ka ir daudz cilvēku, kas valstī vēlās pārmaiņas,” Latvijas Radio sacīja “No sirds Latvijai” premjera amata kandidāte Inguna Sudraba. Viņa arī pateicās oponentiem un norādīja, ka negatīvā kampaņa acīmredzot likusi vienlaicīgi aizdomāties, kas notiek valstī.
Partijas „No sirds Latvijai” līderis Gunars Kūtris LTV pauda, ka rezultāti partijai ir labi, jo partijai pareģoja, ka tā neiekļūs parlamentā, bet tomēr saskaņā ar vēlētāju aptaujām, partija pārvarēja 5% barjeru.
Vēlētāju aptaujā izvēli atklāt atteikušo skaits ir tik liels, ka prognozēt uzvarētāju šobrīd vēl nav iespējams, uzskata sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" vadītājs un premjera amata kandidāts Nils Ušakovs. Savukārt par premjeru, viņaprāt, prezidentam vajadzētu nominēt uzvarējušās partijas premjera amata kandidātu.
Komentējot sava uzņēmuma veikto aptauju, socioloģisko pētījumu firmas "Latvijas Fakti" vadītājs Aigars Freimanis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka šogad bijusi izteikta vēlētāju nevēlēšanās atklāt, par ko balsis nodotas. Līdz ar to pastāv iespēja, ka partija "No sirds Latvijai" saņems vairāk balsu nekā rāda aptauja. Tam piekrīt arī RSU lektore Simona Gurbo.
Dati no vairākuma vēlēšanu iecirkņu liecina, ka vēlēšanās piedalījušies vismaz 55,17%.
12.Saeimas vēlēšanas ir smagākās, kādas līdz šim esmu piedzīvojusi, sestdien, komentējot 12.Saeimas vēlēšanu norisi, LTV atzina partijas „Vienotība” līdere, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Balsotāju aptaujas rezultāti pie iecirkņiem (exit poll) @latvijasTV ar @LauraVonda #velesanas2014 pic.twitter.com/qwDp7Itcrh
— Mareks Matisons™ (@marruciic) October 4, 2014Pirmo reizi vēsturē Saeimas vēlēšanu iecirknis bija izveidots arī Apvienotajos Arābu Emirātos, kur septembrī darbu sākusi Latvijas vēstniecība. Arābu Emirātos pašlaik dzīvo vairāk nekā 200 Latvijas pilsoņu, daļa no tiem galvaspilsētā Abūdabī, bet lielākā daļa – Dubaijā, kur arī tika iekārtots vēlēšanu iecirknis. Arābu Emirātos nobalsojuši 90 cilvēki
“Emirates Airlines” lidojumu plānošanas speciālists Kaspars Vītols LTV pastāstīja, ka pašlaik moderno tehnoloģiju laikmetā interneta pieejama plaša informācija par partiju piedāvājumiem un notikumiem Latvijā, un var izdarīt savu izvēli.
Savukārt “Emirates Airlines” stjuarte Katrīna Putniņa LTV uzsvēra, ka viņa ir latviete un patriote, zina, ka atgriezīsies un audzinās savus bērnus tēvzemē, tāpēc viņa arī nolēma izpildīt savu pilsoņa pienākumu.
Dati no 932 no kopumā 954 iecirkņiem liecina, ka nobalsojuši 56,83% vēlētāju.
Ieslodzījuma vietās 12.Saeimas vēlēšanas notikušas „bez ekscesiem” un savas balsis par kādu no politiskajiem spēkiem atdevuši 2206 ieslodzītie, sestdien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars.
“Ceru, ka tos 2-3% [vēlētāju atbalstu] mēs vēl dabūsim un uz pirmdienu būsim pirmie,” intervijā Latvijas Radio sacīja Andrejs Klementjevs partijas “Saskaņa” deputāta amata kandidāts. Viņš arī atzina, ka Rīgā balsis “Saskaņai” atņēmusi arī jaunā Ingunas Sudrabas partija.
Partija „No sirds Latvijai” sagaida vēlēšanu rezultātus:
Vēlēšanu dienas pēcpusdienā ir uzsākti divi kriminālprocesi par iespējamu balsu pirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, liecina jaunākā informācija no Drošības policijas, ziņo LTV.
““Vienotība” jau svin uzvaru un svin diezgan skaļi,” no partijas svinību vietas stāsta Latvijas Radio korespondente Madara Fridrihsone. Viņa atklāj, ka noskaņa ir ļoti jautra un pacilāta, bet var dzirdēt arī to, ka cilvēki viens otram atgādina, ka tie ir tikai aptauju dati.
Centrālās vēlēšanu komisijas dati no 948 iecirkņiem no kopumā 954 liecina, ka vēlēšanās piedalījās 57,15%
Šajā vēlēšanās “redzam efektu, ko ir devis TV reklāmas aizliegums, ka nevar vienkārši saprogrammēt”, uzskata politologs Filips Rajevskis. Viņš norādīja, ka būtisku ietekmi uz vēlētājiem atstāja debates, kur skatītāji redzēja, kā politiķi runā, kā sevi pasniedz. Viņaprāt, vēlētājs negribot, lai viņiem būtu kauns par to, kas viņu pārstāv.
Vērtējot Ingunas Sudrabas veikumu debatēs, Rajevskis atzina, ka nevarētu teikt, ka Sudrabai bija „ļoti veiksmīga šī debašu sērija, viņa kā līderis pat nevarēja uzspīdēt”.
Vēlētāju aptauju dati par 12.Saeimas vēlēšanu rezultātiem liecina, ka jaunā valdošā koalīcija jāveido partijai „Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un Nacionālajai apvienībai (NA) un „tiek izslēgts jebkurš variants ar „Saskaņas centru””, sestdien intervijā LTV sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
„Vienotība” un„Zaļo un zemnieku savienība – šīs divas partijas visvairāk minēja Vidzemes vēlētāji, taujāti, par ko tad ir atdota balss. Daudzu valmieriešu izvēli ietekmēja arī tas, ka „Vienotības” sarakstā ir iekļauts pilsētas mērs Inesis Boķis. Jāteic, jaunās partijas nosauca vien retais aptaujātais vidzemnieks.
Partija „Saskaņa” ir neapmierināt ar premjeres Laimdotas Straujuma izteikumiem vēlēšanu dienā, kad viņa medijiem paziņoja, ka "Saskaņas" uzvara 12.Saeimas vēlēšanās var apdraudēt Latvijas neatkarību. „Saskaņas” pārstāvis, Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs LTV kritizēja Straujumas izteikumus, uzsverot, ka tie bija ne vien nekorekti, bet arī būtu uzskatāmi par aizliegto aģitāciju.
Nacionālās apvienības valdes loceklis Jānis Iesalnieks LTV pauda – ja tic vēlētāju aptaujām, tad NA atbalstītāju skaits ir audzis, jo vēlētāji „novērtēja mūsu darbu valdībā, mūsu principiālos sasniegumus”.
Iesalnieks arī uzsvēra, ka NA priekšvēlēšanu kampaņa izmaksājusi 10 reizes mazāk nekā citām līderu partijām, kurām ir līdzīgi rezultāti. To viņš skaidroja ar NA idejām, kuras neprasa ieguldījumus reklāmā, lai tās popularizētu.
„Cilvēki novērtē, ka NA darbojas idejas vārdā”, nevis vienkārši „uzbliežam dārgo kampaņu un pēc vēlēšanām par vēlētāju nedomā”, sacīja Iesalnieks.
Viņš arī atzina, ka Krievijas agresija Ukrainā divējādā veidā ietekmēja politisko sistēmu, un etniskie jautājumi, kas ir NA ideju pamatā, ir kļuvuši būtiskāki lielākai daļai vēlētāju, tai pat laikā cilvēkiem bail no radikālisma.
Niecīgais balsotāju atbalsts 12.Saeimas vēlēšanās, ko saskaņā ar vēlētāju aptauju rezultātiem saņēmusi Latvijas Krievu savienība, nav bijis pārsteigums, taču liek uzdot jautājumu par partijas nākotni, intervijā LTV atzina partijas vēlēšanu saraksta līderis Miroslavs Mitrofanovs.
Briselē ir nobalsojuši 815 vēlētāju, kas ir rezultāts kopā ar balsotājiem pa pastu. Tas ir krietni vairāk, nekā iepriekšējās vēlēšanās, kad nobalsoja aptuveni 500 cilvēki, un tam ir objektīvs izskaidrojums, jo Briselē ir sākuši strādāt vairāk diplomātu saistībā ar to, ka nākamajā pusgadā Latvija būs Eiropas Savienībā prezidējošā valsts, no Briseles ziņo Latvijas Radio korespondente Ina Strazdiņa.
Centrālā vēlēšanu komiteja (CVK) sestdien saņēmusi ziņas, ka kādam vēlētājam pasē, iespējams, nav iespiests spiedogs, tādējādi pastāv teorētiska iespēja, ka šis pilsonis varējis nobalsot vēlreiz, sestdien vakarā žurnālistiem pavēstīja CVK vadītājs Arnis Cimdars. Kopējos vēlēšanu rezultātus gan šis un citi pārkāpumi nav varējuši ietekmēt, tomēr tas aktualizējis nepieciešamību pēc Vēlētāju reģistra.
CVK sestdien saņēmis 860 zvanus uz uzziņu tālruni, kur iedzīvotāji prasījuši, uz kurieni var iet balsot un kā var nobalsot, ja veselība neļauj aiziet pašiem. Tāpat dažiem iecirkņiem ir bijusi vajadzība pēc papildu inventāra – vēlēšanu zīmēm un urnām, bet problēmas tas nav sagādājis.
Nupat slēgti iecirkņi arī Lielbritānijā, uz kuriem līdz pēdējai minūtei nākuši vēlētāji, Latvijas Radio atklāja Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis. Viņš atklāja, ka balsotāju aktivitāte Londonā bijusi augstāka nekā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās: ja iepriekš vēlēšanās Londonā nobalsoja ap 1400 pilsoņu, tad tagad nedaudz pietrūcis līdz 2000 vēlētāju.
"Saskaņas" Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs Latvijas Radio atzina, ka partija kā “Saskaņas centrs” pielaidusi "ne mazums kļūdu", kas ietekmējis arī vēlēšanu rezultātu. "Var saskaitīt ļoti daudz ko, piemēram, mēģinājums diferencēt braukšanas maksu galvaspilsētā. Šis solis atstāja diezgan negatīvu iespaidu uz tiem, kas dzīvo reģionos,” Latvijas Radio sacīja Dolgopolovs.
Tā dēvētās „ekspremjeru” partijas „Vienoti Latvijai” neveiksmīgais rezultāts 12.Saeimas vēlēšanās, kurās partija saskaņā ar vēlētāju aptauju rezultātiem nav iekļuvusi parlamentā, saistīts ar partijas „nocelšanu no trases” priekšvēlēšanu debatēs un nacionālpatriotisko histēriju, LTV pauda viens no partijas līderiem Ainārs Šlesers.
Saskaņā ar vēlētāju aptauju rezultātiem 12.Saeimas vēlēšanās uzvarējusī partija „Vienotība” nākamnedēļ tiksies ar pašreizējiem koalīcijas partneriem Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību (NA), lai uzsāktu sarunas par jaunās valdības veidošanu un iespējamiem esošās koalīcijas paplašināšanas modeļiem, intervijā LTV sacīja viens no partijas līderiem, ekspremjers un Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis.
Vecā koalīcija - "Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība un Nacionālā apvienība lēmumu par jauno koalīciju plāno pieņemt kopīgi, tā sestdienas vakarā diskusijā Latvijas Radio sacīja partiju līderi.
„Vienotība” ar izrāvienu priekšā, protams, ir pārsteigums, bet tas fundamentāli nemaina kopējo ainu, LTV pauda politologs Ivars Ījabs. Viņaprāt, vēlēšanu rezultāti pierāda „tie, kas baidījās un baidīja citus – nekāda pamata tādām runām nebija”. „Visdrīzāk tā būs tā pati koalīcija, tie paši ministri, bez fundamentālām pārmaiņām. Vai tas ir labi vai slikti, tas ir cits jautājums. Tiem, kas gribētu Repšes tipa pārmaiņas - pie pašreizējās koalīcijas diez vai tādas sagaidīsim,” sacīja politologs.
Krievvalodīgo flangā ilgtermiņā varētu parādīties kāds cits politiskais spēks, jo sēdēt uz visiem krēsliem vienlaicīgi, kā to līdz šim ir darījusi „Saskaņa”, ilgāku laiku ir problemātiski. Taču tai pat laikā „Saskaņai” pēc katrām vēlēšanām kāds ir pravietojis, ka tā sašķelsies vai ies bojā, bet līdz šim tas nav noticis, sacīja Ījabs. Viņaprāt, šķietami sarukušais atbalsts šim politiskajam spēkam vai nu liecina par krievvalodīgo vēlētāju aiziešanu, vai arī tam ir citi iemesli, piemēram, par „Saskaņu” balsoja mazāk latviešu vai arī krievvalodīgais vēlētājs, raugoties uz ģeopolitiskajiem notikumiem, kļūst apolitisks, jo negrib šajā jūklī „mest savas piecas kapeikas” un balsot par kādu partiju.
Saeimas priekšsēdētāja un „Vienotības” līdere Solvita Āboltiņa Latvijas Radio sacīja, ka pašlaik neredz iespēju sadarboties ar Ingunas Sudrabas partiju „No sirds Latvijai”.
„Mēs runājam par ģeopolitisko izvēli, [..] un šobrīd es to [Sudrabas partiju koalīcijā] neredzētu,” sacīja Āboltiņa.
Savukārt Nacionālās apvienības līderis Roberts Zīle Latvijas Radio norādīja, ka, lemjot par koalīcijas partneri, izšķirošais kritērijs ir tas, vai partneris valdībai rada „vājinošas pozīcijas drošības politikā, ņemot vērā Krievijas agresiju”, un, ja tādu bažu nav, NA neredz šķēršļus sadarbībai.
Savukārt ZZS pārstāvis Uldis Augulis atzina, ka saskaņā ar vēlētāju aptauju rezultātiem izskatās - koalīciju varētu veidot trīs partijas un citi politiskie spēki nav nepieciešami.
Partija "No sirds Latvijai" ir gatava strādāt arī opozīcijā un darīt visu iespējamo, lai tā būtu konstruktīva, intervijā Latvijas Radio 4 sacīja partijas premjera amata kandidāte Inguna Sudraba, vēsta rus.lsm.lv.
Partijas „Latvijas attīstībai” līderi Eināru Repši neveiksme 12.Saeimas vēlēšanās visvairāk sāpina tādēļ, ka līdz ar to viņa vadītais politiskais spēks nevarēs realizēt savas ieceres veselības aprūpes reformēšanā.
@nilushakov klāt, Spīķeros uzreiz gaviles, kliedzieni, aplausi, šampanietis
— Оля (@olgadragileva) October 4, 2014
Arī Īrijā 12. Saeimas vēlēšanās piedalījies rekordliels cilvēku skaits jeb vairāk nekā 1260 cilvēki. Iepriekš Īrijā Saeimas vēlēšanās nobalsoja aptuveni 850 cilvēku, ziņoja Latvijas Radio speciālkorespondente Īrijā Ingūna Mieze.
Pēc Miezes sacītā zināmu popularitāti Īrijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu vērtējumā ir ieguvis Artuss Kaimiņš (Reģionu apvienība). Tas ir zināma veida protesta balsojums. “Baidos, ka cilvēki nebalso par partijas programmu vai personību, bet balso pret partijām, par kurām ir vīlušies līdz šim,” viņa sacīja.
Mieze arī norādīja, ka vismaz Dublinas iecirknī uzkrītoši daudz vēlētāju šoreiz bija krievvalodīgie.
“Svītrojumi rada stresu vienam otram politiķim šonakt,” uzskata politologs Ivars Ījabs. Pēc viņa un citu politologu Latvijas Radio sacītā, lielāka iespēja šajās vēlēšanās tikt izsvītrotiem ir tiem, kas iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā ir bijuši aktīvi un kaut ko darījuši, nevis tiem, kas bijuši nepamanāmi.
Lai gan saskaņā ar vēlētāju aptaujām Latvijas Reģionu apvienību (LRA) atbalstīja nedaudz vairāk par 5% un tā varētu iekļūt parlamentā, partija turpinās darbību un gatavosies nākamajās Saeimas vēlēšanās kļūt par ietekmīgu politiski spēku, LTV atzina LRA Rīgas reģiona līderis Mārtiņš Šics.
Viens no Latvijas reģionu apvienības deputātu kandidātiem Artuss Kaimiņš atzina, ka, “protams, ka var runāt no malas un stāstīt, cik viss ir slikti, bet es uzskatu, ka ir jābūt tajā koalīcijā, lai varētu kaut ko mainīt. Nevis runāt par to, kā mainīt, bet reāli mainīt. Tas ir vienīgais veids, kā to darīt šajā valstī. Bet tas ir tikai manuprāt. Es vēl esmu jauns un es vēl mācos,” Latvijas Radio sacīja Kaimiņš.
Ja Latvijas Reģionu apvienība būs pārstāvēta Saeimā, tad, visticamāk, ka šī partija arī būs koalīcijā, Latvijas Radio diskusijā pauda politologs Ojārs Skudra.
Sestdien notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās piedalījās 891 165 vēlētāju jeb 57,41%, un tā bija zemākā vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās kopš neatkarības atjaunošanas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati par aktivitāti visos iecirkņos.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzskata, ka jaunās valdības koalīcijas kodolu veidos esošās valdošās partijas, bet nākamā, ar ko vajadzētu runāt, ir Latvijas Reģionu apvienība. Savukārt vērtējot iespējas koalīcijā iesaistīt Ingunas Sudrabas vadīto partiju „No sirds Latvijai”, Dzintars LTV diskusijā norādīja: „Uzzināsim, kas ievēlēti no „No sirds Latvijai”, un tad skatīsimies - noteikti ar daudziem no viņiem arī varētu runāt.” „Ar Sudrabas partijas programmatiskām nostādnēm gan ir daudzas neskaidrības,” atzina Dzintars.
Briselē balsis jau saskaitītas un tur uzvarēja „Vienotība”, par kur nobalsoja 452 vēlētāji, par Nacionālo apvienību nobalsoja 157, par Latvijas Reģionu apvienību – 54, bet par „Saskaņu” – 50 vēlētāji. Sudrabas partiju „No sirds Latvija” atbalstīja 37 vēlētāji, bet Zaļo un Zemnieku savienību - 40 cilvēki.
Latvijas Reģionu apvienības Saeimas deputāta kandidāts Artuss Kaimiņš LTV atzina, ka ir pelnījis iekļūt Saeimā. Savukārt kulturoloģe Dagmāra Beitnere diskusijā Latvijas Radio sacīja, ka Kaimiņa iespējamā iekļūšana parlamentā izsaka ļoti vīlušos cilvēku attieksmi.
“Kaimiņa [iespējama] nokļūšana Saeimā ir vēl viens mūsu politiskajai videi smags pārdomu moments,” viņa sacīja.
Provizoriskie rezultāti no 549 no kopumā 1054 vēlēšanu iecirkņiem Latvijā un ārvalstīs liecina, ka pagaidām vadībā ir partija „Saskaņa”, otrajā vietā ir Zaļo un Zemnieku savienība, bet pašreizējā varas partija „Vienotība” ir trešajā vietā.
Viens no ZZS līderiem, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis LTV atzina, ka būtu gatavs turpināt pildīt ministra pienākumus arī turpmāk. Viņš sacīja, ka pašreizēja koalīcija – NA, ZZS un „Vienotība” - var turpināt darbu, un nav pamata runāt par jaunām koalīcijām, bet esošā koalīcija var būt arī atvērta sadarbībai arī ar citiem.
Saeimā neiekļuvušās partijas „Vienoti Latvijai” pārstāvis Aigars Kalvītis LTV skaidroja, ka viņa motivācija pievienoties partijai bija tāda, ka cilvēkiem, kuri var kaut ko darīt, ir jāpiedalās un jāpalīdz valstij.
„Iespējams, mūsu piedāvājums, kā nopelnīt vairāk naudas valstij, netika sadzirdēts, jo šoreiz vēlēšanās dominēja nacionālais jautājums un ekonomika palika otrajā vietā,” sacīja Kalvītis.
Provizoriskie pārkāpumu rezultāti vēlēšanās: reģistrēti 56 pārkāpumi, uzsāktas 13 administratīvās lietas. Turpinām skaitīt un izvērtēt.
— Valsts policija (@Valsts_policija) October 4, 2014
Nacionālās apvienības (NA) mērķis ir nākamās Saeimas vēlēšanās kļūt par uzvarētājiem. Latvijas politikā ir jādominē nacionāli konservatīvām vērtībām, uzskata NA 11.Saeimas deputāts, apvienības valdes loceklis Jānis Dombrava.
Sestdien notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Rīgā, bet vismazāk balsotāju pie vēlēšanu urnām devušies Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie dati par vēlētāju aktivitāti.
Saskaņā ar pašreizējiem CVK datiem par „Saskaņu” nobalsojuši 24,25% vēlētāju, „Vienotību” atbalstīja 20,68% vēlētāju, bet ZZS atbalstīja 20,38%.
Trīs dažādas pie vēlēšanu iecirkņiem veiktas vēlētāju aptaujas uzvaru 12. Saeimas vēlēšanās solīja ilggadējai varas partijai "Vienotība", tomēr reālie vēlēšanu rezultāti tai vairs nešķiet tik labvēlīgi.
Vakaru pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas "Vienotība" aizvadīja priecīgās noskaņās, tiesa gan, atšķirībā no vairāku citu partiju biedriem, "Vienotības" biedri laiku vadīja savstarpēji tērzējot, nevis laižoties dejās. Tomēr īsi pēc pusnakts priecīgā noskaņa teju izgaisa, kad Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars darīja zināmu, ka atbilstoši jau saskaitītajām vēlētāju balsīm, vēlēšanās uzvarējusi sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa". "Vienotības" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šo faktu skaidro ar to, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņas vadītā partija nonākusi peramā zēna lomā.
12.Saeimas vēlēšanās visvērtīgākās izrādījušās latgaliešu balsis. Lai ievēlētu vienu deputātu, Latgalē nepieciešams gandrīz par trešdaļu mazāk balsu nekā Vidzemē.
Lai ievēlētu vienu deputātu Vidzemē nepieciešamas 9732 balsis, Zemgalē – 9105 velētāju atbalsts, Rīgā - 8988 balsis, Kurzemē – 8931 balss, bet Latgalē – 7069 balsis.
Zemgales vēlētāji sestdien notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās visvairāk balsu atdevuši par Zaļo un Zemnieku savienību, savukārt Latgales balsotāji pārliecinoši atbalstījuši sociāldemokrātisko apvienību „Saskaņa”, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
Rīgā vēlētāji sestdien notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās visvairāk balsu atdevuši par ilgstoši opozīcijā esošo partiju „Saskaņa”, par kuru nobalsojuši 37,56%, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.
