Šī gada pirmajos astoņos mēnešos Latvija ir saņēmusi 201 iesniegumu, kurā lūgts piešķirt patvērumu. Šajā laikā bēgļa statuss nav piešķirts nevienam cilvēkam, taču 12 cilvēki ir ieguvuši tā saucamo alternatīvo statusu, kas ļauj tiem palikt Latvijā.
Kopumā no 1998. līdz 2004. gadam Latvijā patvērumu meklējuši 1440 cilvēki, no kuriem 364 pagājušajā gadā. Bēgļa statusu visu šo gadu laikā ir ieguvuši 65 cilvēki, bet 137 piešķirt alternatīvais statuss, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.
Kādā no rudens rītiem Rīgas lidostā varēja vērot to, kā no valsts tiek izraidīti tie cilvēki, kam bēgļa statuss atteikts. Viņu vidū ir divas vjetnamiešu meitenes, pieci vjetnamiešu puiši. Pirms viņiem un pēc viņiem drošības nolūkos iet konvojs. Viņus iepriekš notvēra uz robežas. Vjetnamieši bija centušies robežu šķērsot nelegāli. Kad viņus notvēra, tie kādu laiku dzīvoja Daugavpilī, kur atrodas nelegālo robežpārkāpēju centrs. Taču saņēmuši atteikumi, viņi tika izraidīti.
Šādu grupu kļūst arvien vairāk – divas, trīs reizes nedēļā.
"2013. gadā šādu cilvēku bija 33. Šogad 30-33 nedēļā,” raidījumam sacīja Valsts robežsardzes Atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks Mareks Hoņavko.
2013. gadā no valsts pārsvarā izraidīja Krievijas, Gruzijas, Turcijas, Irākas un Alžīrijas pilsoņus. Taču šogad tradicionāli visvairāk izraidītos Krievijas iedzīvotājus „topa” augšgalā ir nomainījuši vjetnamieši.
Lai viņus vestu atpakaļ uz Vjetnamu, ir jāgatavo dokumenti. Tā kā Latvijā nav Vjetnamas vēstniecības, tad ir jādodas uz Stokhlomu, kur tāda atrodas. Katrs izgatavotais dokuments maksā aptuveni 90 eiro, kas tāpat kā robežsargu ceļš uz Stokholmu tiek apmaksāts par Latvijas naudu.
Ja agrāk vjetnamieši brauc bez pasēm, tad tagad viņiem ir ne tikai pases, bet arī Krievijas vīzas.
Hoņavko norāda, ka nelegālo iebraucēju aizturēšanas centrs pēdējā pusgada laikā regulāri ir pārpildīts.
Kad izraidīti iebraucēji tiek iesēdināti lidmašīnā, kopā ar viņiem dodas konvojs. Tam ir jāpārliecinās, ka, šajā gadījumā, vjetnamieši patiešām aizbrauks uz dzimteni. Tā kā tiešo reisu uz Afganistānu, Irāku vai Sīriju nav, lidojumi ilgst pat diennakti ilgi ar pārsēšanos.
Ar jau pieminētajiem vjetnamiešiem kopā lidoja 14 robežsargi, jo vienu vjetnamieti jāapsargā diviem robežsargiem. Tiesa, Hoņavko vadītajā nodaļā strādā vien 28 cilvēki. Līdz ar to šo robežsargu Latvijā nemaz tik bieži nav.
Hoņavko atzīst, ka pirms konvojēšanas tiek vērtēts, vai izraidāmie nepretosies.
LTV7 norāda, ka šogad 226 cilvēku izraidīšana ir izmaksājusi gandrīz 340 000 eiro. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis („Vienotība”) norāda, ka līdz šim izraidīšanai izmantoja Eiropas fondu naudu, taču šogad Latvija bija spiesta izmantot arī savas valsts budžetu. Tiesa, ES šos izdevumus kompensēšot.
Tiesa, robežsargi par izdevumu atmaksāšanu nav tik optimistiski. Viss ir atkarīgs no tā, cik naudas turpmāk ES atvēlēs.
