Latvijā izplatās Kanādas zeltslotiņas, ar tām cīnās vien tie, kas grib un var

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēdējos gados Dabas aizsardzības pārvalde arvien vairāk saņem iedzīvotāju jautājumus par to, kā cīnīties ar Kanādas zeltslotiņu. Šīs paliela auguma puķes ar dzeltenām un skarainām ziedkopām Latvijā kā dekoratīvi augi nonākušas pirms vairāk nekā 100 gadiem, bet nu izplatījušās lielās neapsaimniekotās teritorijās, izkonkurējot vietējo Latvijas floru. Tā kā valstiski Kanādas zeltslotiņa nav iekļauta invazīvo augu sarakstā, tad nevienam nav uzdevums ierobežot tās straujo izplatību, par kuru satraucas biologi un lauksaimnieki

Augustā un septembrī pļavās un ceļmalās lielās platībās aktīvi zied dzeltenās Kanādas zeltslotiņas. Palielā auguma puķes, kam raksturīga spēcīga sakņu sistēma, savulaik Latvijā ievestas kā dekoratīvi augi, taču nu izplatījušās pļavās, ceļmalās un nekoptās zemes teritorijās, nomācot Latvijas vietējos augus un zālienu. Pēc ieteikumiem, kā ierobežot šīs puķes tālāku izplatīšanos iedzīvotāji periodiski vēršas Dabas aizsardzības pārvaldē, atzīst tās eksperte Agnese Priede:

''Kaut vai cilvēks, ja viņš grib dabūt sev skaistu zālienu ap māju, tad tur ir daudzi šie ceri, kur faktiski graudzāles var nemaz arī nebūt invadētās vietās. Tad tā ir kā monokultūra, kas pie tam nav mūsu vietējā suga.''

Līdzīgi kā latvānis, zeltslotiņa izplatās ar vēja palīdzību, kas pārnēsā sēklas, un arī to nevarot uzreiz iznīdēt.

''No viņas var tikt vaļā, bet tāpat kā ar visām invazīvām sugām, nekad tas rezultāts nebūs uzreiz. Ne vienā un ne divos gados, bet pļaujot regulāri – vēlams divreiz gadā un vēlams tad, kamēr vēl nav ziedkopas izveidojušās,  tad no viņas var tikt vaļā,'' skaidro Priede.

Zeltslotiņu ierobežot varot arī ar herbicīdiem, ja augu platības neatrodas ūdens tuvumā vai vietās, kur netālu tiek audzēta pārtika. Atšķirībā no latvāņa, kuru uzrauga Valsts augu aizsardzības dienests, zeltslotiņa Latvijā nav pieskaitāma invazīvajiem augiem, tāpēc valstiski nav noteikts, vai auga izplatība būtu jāuzrauga un jāierobežo.

''It kā teorētiski Valsts [augu aizsardzības] dienests jau zina, ka tas ir tāds nevēlamais augs, bet - kāpēc viņi to nav izdarījuši, es nezinu. Mēs vienkārši cīnāmies, pirms valsts ir noteikusi kaut kādus noteikumus,'' stāsta Priekuļu novada domes Labiekārtošanas struktūrvienības vadītājs Jānis Sirlaks. Priekuļos dome zeltslotiņas ierobežot sākusi pirms trim gadiem un par to nopļaušanu regulāri atgādinot arī iedzīvotājiem. Tam naudu atvēl no pašvaldības budžeta, bet vairums pašvaldību un privāto zemju īpašnieku tam naudu neatvēl.

Agnese Priede no Dabas aizsardzības pārvaldes uzskata, ka Kanādas zeltslotiņa būtu jāiekļauj valsts invazīvo augu sarakstā, tādējādi rūpes par to nododot Valsts augu aizsardzības dienestam:

''Pēc būtības viņa ir invazīva, viņa ir par tādu atzīta gandrīz visās Eiropas valstīs un Latvijā arī vajadzētu. Tas varbūt dotu kādu pamatu, lai vairāk piesaistītu finansējumu arī pašvaldībām vai privātīpašniekiem.''

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) stāsta, ka pašlaik papildināt invazīvo augu sarakstu, kuru veido viens vienīgs latvānis, nav plānots.

''Patlaban nav plānots iekļaut Kanādas zeltslotiņu vai kādu citu sugu invazīvo sugu sarakstā, jo salīdzinājumā ar latvāni šī suga ir vieglāk apkarojama. Ar aktīvu saimniekošanu faktiski viņa izzūd. Viņa arī nav dzīvībai un veselībai kaitīga, kā ir latvānis, un pēc mūsu pieredzes iekļaušana sarakstos vēl neko nerisina,'' skaidro VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktores vietniece Ilona Mendziņa.

Pašlaik arī nav valstiskas uzskaites par to, cik plašās teritorijās zeltslotiņa izplatījusies. Zemnieku Saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja stāsta, ka zeltslotiņu esamība liecina par zemes saimnieka bezdarbību un tajās lauku saimniecībās, kur notiek darbs, šī problēma neesot aktuāla. Grūtāk ir bioloģisko lauksaimniecību īpašniekiem, kas ķimikālijas nelieto.

''Iespējams, ka bioloģiskajās saimniecībās ir jāpieliek pūles, lai ar viņu varētu cīnīties. Tur varbūt, ka ir problēma. Ir nezāles, kuras ir ļoti izturīgas arī pret herbicīdiem, arī tas pats latvānis, viņu nav vienkārši apkarot, bet salīdzinot - zeltslotiņu ir vienkārši [ierobežot],'' saka Dzelzkalēja.

Zeltslotiņas Latvijā visbiežāk sastopamas pamestās lauku teritorijās, pļavās vai auto un dzelzceļu tuvumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti