Prioritāri plānots izmeklēt riska grupas dzīvniekus – tos, kas atrasti beigti, nobraukti, ir klīniski slimi, novājējuši. Papildus riska grupas dzīvniekiem izmeklēti tiks arī nomedītie briežu dzimtas dzīvnieki, kuri vecāki par 12 mēnešiem.
Nomedītajiem savvaļā mītošajiem briežu dzimtas dzīvniekiem paraugus noņems PVD apmācīti mednieki, kuri par paraugu piegādāšanu saņems samaksu – 20 līdz 25 eiro, atkarībā no parauga veida.
Programmu izstrādājis un realizēs PVD sadarbībā ar Valsts meža dienestu (VMD) un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR". Programma ilgs trīs gadus (2018-2020) un to līdzfinansē Eiropas Komisija. Līdzīga monitoringa programma šogad tiek īstenota arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
Izmeklējamo meža dzīvnieku sugas un skaits ir sadalīts pa VMD virsmežniecībām un medību kolektīviem, programma ar tās pielikumiem pieejama PVD mājaslapā.
PVD atgādina, ka hroniskās novājēšanas slimība ir lēni progresējoša, hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem.
Slimība attīstās lēni – dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība, novērojami kustību traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, siekalošanās un zobu griešana. Rezultātā dzīvnieks iet bojā.
PVD aicina medniekus ievērot biodrošības pasākumus, līdzīgi kā pie Āfrikas cūku mēra – jāmaina apavi, apģērbs pēc medībām, jāievēro personīgā higiēna. Turklāt nevajadzētu ievest briežu dzimtas dzīvnieku gaļu, subproduktus vai trofejas no valstīm, kurās briežu hroniskās novājēšanas slimība konstatēta (Norvēģijas, Somijas, ASV, Kanādas).
Latvijā šī slimība nav konstatēta. Ja ir radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar briežu hroniskās novājēšanas slimību, par to jāziņo PVD.