Golubeva pastāstīja, ka tikai aptuveni 9000 nepieciešama valsts nodrošināta izmitināšana, pārējie apmetušies pie radiem un draugiem vai izmanto citas iespējas.

Tāpat arī aptuveni puse Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto Ukrainas pilsoņu jau atraduši darbu. Golubeva atzina, ka daudzi kara bēgļi izmanto krīzes pabalstu.

Ministre stāstīja, ka pagaidām valsts spēj nodrošināt bēgļu vajadzības.

Tehnisku iebildumu dēļ valdība otrdien vēl neskatīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto plānu Ukrainas bēgļu atbalstam, jo pēdējā brīdī tika saņemti iebildumi par finansējuma apjomu.

Atbalsta plāns nepieciešamības gadījumā ļautu uzņemt līdz pat 40 000 bēgļu. Plāna izmaksas ir tuvu 100 miljoniem eiro. Tajā iekļauta gan bēgļu izmitināšana un ēdināšana, gan iekļaušana sabiedrībā, izglītības sistēmā un citās sociālās dzīves sfērās. Par bēgļu izmitināšanu pabalstu varēs saņemt arī mājsaimniecības. 

"Es neizslēdzu, ja būs kaut kādas sliktas attīstības kara laikā, ja ieradīsies lielāks skaits nekā 40 000, arī mēs nonāksim situācijā kā Polijā, ka cilvēkiem būs jādzīvo sporta zālēs un skolās. Neviena Eiropas valsts no tā nav pasargāta," sacīja ministre.

Golubeva cer šīs nedēļas laikā saskaņot finansējuma apjomu ar Finanšu ministriju.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.