Tajos ir ietverta gan robežas stiprināšana, gan policijas sadarbība, gan arī līdzekļi nelegālo patvēruma meklētāju izraidīšanai un citām vajadzībām. Atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, Latvijas piedāvātais Eiropas fondu izlietojums Briselē vēl nav apstiprināts, kas tiek skaidrots ar tehniskiem precizējumiem. Tomēr šajos līdzekļos nav paredzēts ārkārtas finansējums tā dēvētās bēgļu kvotas ietvaros.
Pirmdien Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi finansējumu 23 dažādām ar migrāciju un robežkontroli saistītām programmām, ko tai bija iesniegušas dalībvalstis. To kopējais apjoms sasniedz 2,4 miljardus eiro. Dažādas aktivitātes tostarp ir domātas, lai palīdzētu valstīm tikt galā ar izaicinājumiem, ko rada liels migrantu pieplūdums, paziņoja EK.
Latvijas piedāvājums, kā izlietot šiem mērķiem paredzētos Eiropas fondus līdz šim vēl nav saskaņots. Tomēr Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane apgalvo, ka satraukumam neesot pamata. “Šobrīd vismaz mūsu dienestā, sistēmā nav nekāda stresa par to, ka Latvijai šodien vai divas dienas atpakaļ nav apstiprinātas šīs programmas. Programmu saskaņošana par visiem ES instrumentiem, kas ir iekšlietu sistēmas rīcībā nākošajiem septiņiem gadiem, proti no 2014. līdz 2020. gadam, ir sākusies jau šī gada sākumā,” sacīja Pētersone–Godmane. „Tā ir normāla procedūra, ka tas aizņem daudz mēnešu, jo vienlaicīgi EK ir jāstrādā ar 28 dalībvalstīm. Es tiešām gribētu teikt, ka runa nav par to, ka Latvijai varētu netikt piešķirts kāds finansējums, jo finansējuma aploksne tika sadalīta jau šī gada sākumā, kad tika apstiprināts daudzgadu budžets,” komentēja ministrijas valsts sekretāre.
Kopumā Latvijai no šiem fondiem ir paredzēti aptuveni 56 miljoni eiro, no kuriem aptuveni 14 miljoni jeb 25% būs jāpiemaksā no mūsu valsts budžeta. Nauda tiks novirzīta gan robežas stiprināšanai, gan policijas sadarbībai smagu noziegumu izmeklēšanā, gan izdevumiem, kas saistīti ar Šengenas vīzu izsniegšanu, gan citām vajadzībām. Tomēr šī nav papildu nauda, ko valstīm plāno piešķirt tā dēvēto bēgļu kvotu ietvaros. “Pavisam praktiski - ja mēs runājam, kam tad šī nauda varēs tikt izmantota, tad tie ir mūsu robežsargu un patvērumu sistēmas, respektīvi PMLP: tā administratīvā kapacitāte, cilvēku apmācība, praktiskas darbības. Ja mēs runājam par “nelegāļu” izraidīšanu uz trešajām valstīm... Nelieli līdzekļi varēs tikt novirzīti arī robežas stiprināšanai,” klāsta Pētersone–Godmane.
Paziņojot par 2,4 miljardu eiro piešķiršanu dažādās programmās, Eiropas Komisija norādīja, ka tā apzinās migrācijas problēmas nopietnību, it sevišķi tādās valstīs kā Grieķija un Itālija. Tādēļ tās ierēdņi esot cītīgi strādājuši, lai apstiprinātu iesniegtos pieteikumus Eiropas fondiem pēc iespējas ātrāk. Tas esot viens no veidiem, kā Brisele var palīdzēt valstīm, kas saskaras ar lielu bēgļu pieplūdumu. Komisija uzsver, ka lielākā naudas summa ir paredzēta valstīm, kur nonāk visvairāk iebraucēju, proti, Itālijai un Grieķijai.
