Šo slimību mēdz dēvēt par „kluso nāvi”, jo to ilgu laiku var nejust. Ja infekciju neārstē, tā pamazām saēd aknas. Inficēties ar to ir pavisam vienkārši – pietiek aiziet pie friziera, zobārsta vai manikīra, kurš nepietiekami dezinficē instrumentus.
Viens no C hepatīta slimniekiem ir Ēriks Eisaks. Viņš par to uzzināja pirms trim gadiem. Viņš visticamāk jau gadiem bija inficēts, taču neko par to nenojauta. „Pēc sievas neveiksmīgas grūtniecības tika nolemts pārbaudīt arī manas asinis. Atklājās pēkšņi, ka esmu inficēts ar C hepatītu,” viņš stāsta.
Ēriks pieļauj trīs iespējas, kur varējis inficēties – medicīnas iestādē, pirms tās sāka izmantot vienreizējās adatas un šļirces, frizētavā vai pie zobārsta. Ēriks ir slimnieks, kurš aktīvi cīnās, lai no saslimšanas pasargātu citus, kā arī panāktu, lai slimniekiem zāles valsts apmaksātu pilnībā. Pašlaik Latvijā C-hepatīta slimniekiem valsts apmaksā 75 % no medikamentu cenas. Ēriks saka – atlikušie 25 % ir liela nauda. Viņš gada laikā medikamentiem iztērējis ap 2000 latu.
Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur pacientam pašam par zālēm ir jāmaksā. Tas arī ir galvenais iemests, kāpēc pieaug slimnieku skaits – cilvēki vienkārši nevar atļauties ārstēties.
Veselības ministrijā nenoliedz – atbalsts C-hepatīta slimniekiem Latvijā pašlaik ir viens no mazākajiem Eiropā. Pacientu skaits ik gadu Latvijā strauji pieaug. Pērn konstatēti 1300 jauni saslimšanas gadījumi. Taču reālo skaitu neviens nezina, jo sākotnēji nekas nesāp. Zināms, ka pacientu Latvijā ir vairāk nekā 40 000.
Hepatīta biedrības vadītāja Olita Mengote stāsta, ka C hepatīts nodara lielu ļaunumu aknām. „Šis vīruss iedarbojas gan uz redzi, gan uz nervu šūnām – vārdu sakot uz visu organismu,” viņa secina.
Speciālisti vērš uzmanību – ikviens no mums ikdienā ejot pie friziera, zobārsta, manikīra, kosmetologa vai tetovētāja var inficēties. Pērn Veselības inspekcija veicot pārbaudes, pārkāpumus konstatējusi gan medicīnas iestādēs, gan skaistumkopšanas salonos. Tas nozīmē - pacients vai klients ne vienmēr var būt drošs, ka konkrētā iestāde dara visu, lai sterilizētu instrumentus pēc iepriekšējā klienta. „C-hepatīta vīruss ir ļoti izturīgs vidē un viņam nepietiek ar to, ka jūs noslaukāt ar papīra salveti vai šķīdumu uzpūšat, tas pilnīgi ir garām. Ar to instrumentu strādājot var inficēt nākamo pacientu ievainojumam nav jābūt masīvam, nav jābūt asins peļķei. Pietiek vienu mazu pilīti un tālāk veicot šo procedūru nākamajam pacientam, ja instrumenti nav apstrādāti, var pārnest šo infekciju uz nākamo klientu,” stāsta Mengote.
C-hepatīta ārstēšanu no nākamā gada valsts plāno nodrošināt 90% apmērā. Tam papildu būšot nepieciešami trīs miljoni latu. Tikmēr hepatīta biedrība savākusi jau 12 000 pilsoņu atbalstu lūgumam slimības ārstēšanu apmaksāt pilnībā. Biedrība cer uz Saeimas atbalstu
