Pēc vairākus gadus ilgušo starptautisko sankciju atcelšanas apmaiņā pret kodolprogrammas ierobežošanu Teherāna cenšas ar jaunu sparu atgriezties Rietumu ekonomiskajā apritē. Jaunās iespējas grib izmantot arī rietumvalstis. Arī Latvija cer, ka šī vizīte dos spēcīgu grūdienu ekonomiskajās attiecības ar reģionāli ietekmīgo Irānu, kuras vieta Latvijas tirdzniecības statistikā līdz šim bijusi tuvu nullei. Līdz ar Zarifu Latvijā ierodas ievērojama Irānas uzņēmēju delegācija.
Šī gada sākumā tika atceltas pret Irānu noteiktās starptautiskās sankcijas, kas vairākus gadus bija spēkā saistībā ar pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu, ko Irāna piekritusi ierobežot.
Tagad Irāna, kurai ir pasaulē ceturtās lielākās naftas rezerves, atgriežas rietumvalstu ekonomiskajā apritē. Interese apgūt Irānas tirgu ir arī rietumvalstīm un to uzņēmumiem. Pēdējos mēnešos gan Teherānu apmeklējušas augstas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu amatpersonas, gan Irānas amatpersonas, tostarp reformistiski noskaņotais prezidents Hasans Rouhani, viesojušās Eiropā, lai liktu pamatus ekonomiskajai sadarbībai.
Tagad ar mērķi veicināt dialogu starp Eiropa Savienības valstīm un Irānu kopienā ieradies Irānas Islāma Republikas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs, lai apmeklētu četras valstis - Poliju, Zviedriju, Somiju, bet ceturtdien viņš ierodas Latvijā.
Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs Zarifa vizīti nosauc par vienu no interesantākajiem Latvijas ārpolitikas notikumiem šogad. Zarifs ir līdz šim augstākā Irānas amatpersona, kas ieradusies Latvijā.
Pildegovičs vērtē, ka vizīte būs „kvalitatīvi jauns sākums dialogam” ar reģionālo lielvaru Irānu.
Zarifam viesojoties Latvijā, plānots parakstīt dokumentu par regulārām politiskajām konsultācijām starp ārlietu ministrijām. Irānas ārlietu ministram līdzi brauc arī vairāk nekā 60 lielāko Irānas uzņēmumu vadītāju, kas pārstāv virkni dažādas nozares - sākot ar finansēm un bankām, transporta kompānijām un beidzot ar tūrisma uzņēmumiem.
Pēdējos pāris gados, kopš Irānas prezidenta amatā stājās reformistiski noskaņotais Rouhani un parādījās cerības panākt kodolvienošanos, Latvija un Irāna jau centušās stiprināt saites.
Irānā pirms diviem gadiem kopā ar uzņēmēju delegāciju pirmo reizi viesojās Latvijas ārlietu ministrs Edgards Rinkēvičs (“Vienotība”). Bet pērn rudenī notika Irānas parlamenta sadarbības grupas ar Latviju delegācijas vizīte Rīgā. Savukārt šogad februārī ieradās Irānas valsts iestāžu un transporta nozares uzņēmumu asociācijas delegācija, kas vizītes laikā izrādījusi interesi par kravu transportēšanu, izmantojot jūras pārvadājumus.
Līdz šim Latvijas kopējā tirdzniecības statistikā tirgošanās apgrozījuma daļa ar Irānu gan bijusi tuvu nulle procentu. Tomēr Pildegovičs, kurš pats pirms gada bija vizītē Teherānā, ir ļoti pozitīvi noskaņots par nākotni.
„Irānas vieta mūsu statistikā bijusi tuvu nullei. Tagad, pateicoties sankciju atcelšanai, Irānas renesansei, šīs iespējas notikti būs daudz daudz lielākas,” atzina Pildegovičs.
Tajā pašā laikā, kaut liela daļa ekonomisko un finanšu ierobežojumu pret Irānu pēc kodolvienošanās nu atcelti, ir sankcijas, kas paliek spēkā. Tās saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem un atbalstu terorismam. Bet Sīrijas konfliktā Teherāna atbalsta Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, kamēr rietumvalstis - opozīcijas grupas.
Arī pašā Irānā galvenie varas groži joprojām ir konservatīvo spēku rokās, kas pret rietumvalstīm izturas ļoti aizdomīgi. Vēl pirms dažām dienām Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei jauno parlamentu aicināja pretoties Rietumu „shēmām”.
Pildegovičs norādīja, ka Latvija nevairīsies apspriest arī cilvēktiesību jautājumus Irānā.
„Protams, runāsim arī par nāvessodiem. Uztrauc to masveidīga izmantošana. Šie jautājumi noteikti būs mūsu politiskajās sarunās,” atzina Pildegovičs.
Divu dienu vizītes laikā Latvijā Irānas ārlietu ministram Zarifam paredzētas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un citām Latvijas amatpersonām.
