Savu dienu Latvijā Kanādas ārlietu ministrs iesāka ar valdības vadītāja apmeklējumu. Ar Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") pārrunāta abu valstu sadarbība ekonomikā, drošībā, kā arī starptautiskā situācija. Latviju un Kanādu šajā ziņā saista daudzas kopīgas intereses. Abas ir NATO valstis, un tieši Kanādas karavīri jau ilgāku laiku vada NATO kaujas grupu Latvijā, kuras uzdevums ir pasargāt no Krievijas agresijas.
To arī Fransuā Filips Šampaņs pārrunāja ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču ("Jaunā Vienotība").
"Tad, kad brauc uz šo pasaules daļu, tad drošība un stabilitāte ir kas tāds, par ko nevar nedomāt. Baltija un šī Eiropas puse ļoti labi zina, ko tas nozīmē un ko NATO, esot šeit, var izdarīt, lai gādātu par šo drošību," klāstīja Kanādas ārlietu ministrs.
Kanādas misijai Latvijā būtu jābeidzas jau pēc trim gadiem, taču Latvijas puse neslēpj, ka, ņemot vērā arvien nedrošo situāciju kaimiņos, vēlētos, lai kanādieši te uzturētos ilgāk.
"Šeit ir lielākais kanādiešu kontingents, kāds vien Kanādai ir ārpus valsts, un mēs esam apņēmušies pildīt savu misiju līdz 2023. gadam, un jūs jau zināt, ka lēmumi par misijām notiek tuvāk izšķirīgajiem datumiem. Bet, manuprāt, pagātne ir labs indikators nākotnei, un mums ir apņemšanās būt šeit, un ar Latviju līdzīgs redzējums, ka drošība nes stabilitāti un stabilitāte nes izaugsmi," klāstīja Šampaņs.
Izskanējis arī, ka Kanāda cer uz Latvijas atbalstu cīņā par vietu pie ANO Drošības padomes galda, kur Kanāda cer būt kā nepastāvīgā locekle, tas ir uz laiku, bet tās sīva konkurente ir arī Norvēģija un Īrija. Latvija pagaidām savu lēmumu patur diplomātiskā noslēpumā.
Otrdien, 3. martā, Kanādas ārlietu ministrs apmeklēs Ādažus, kur dien 600 kanādiešu karavīru un tiksies arī ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu.
Tālāk Šampaņs dosies uz Ukrainu, kur sarunās ar ukraiņu starptautisko aviokompāniju centīsies panākt kompensācijas to 55 kanādiešu piederīgajiem, kuru tuvinieki janvāra sākumā gāja bojā Irānā, un apmeklēs arī Ukrainā dienošos karavīrus. Bet vizīti Eiropas austrumu pusē Kanādas ārlietu ministrs noslēgs Polijā.
