Panorāma

Noslēgusies konference par Eiropas nākotni

Panorāma

Panorāma

Iegūti pierādījumi kara noziedznieku tiesāšanai

Latvijā iegūti pierādījumi tiesāšanai par kara noziegumiem Ukrainā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

No pirmās dienas kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā Latvija sniedz ne vien materiālu palīdzību Ukrainai, bet arī vāc un nostiprina pierādījumus par Krievijas veiktajiem kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un mieru. Arī Latvijā ir gūti pierādījumi pret konkrētām personām, lai tās varētu tiesāt. Tā pirmdien diskusijā Rīgas pilī norādīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Lai izmeklēšanas ceļā nonāktu līdz politisko līderu atbildībai par kara noziegumiem, process ir ilgs. Taču rūpīgi vācot un nostiprinot pierādījumus, iespējams noteikt visu ķēdi – no nozieguma izpildītāja līdz pavēles devējiem. Kopš Krievijas sāktā kara sākuma arī Latvijā sāktajā kriminālprocesā, vācot pierādījumus noziegumiem pret cilvēci, ir pirmie rezultāti.

"Arī Latvijā esam ieguvuši dažus pierādījumus pret konkrētām personām. Līdz ar to tur šaubu par to, ka varētu tiesāt un noteikt sodu, manā izpratnē nav," sacīja Stukāns.

Ģenerālprokurors norādīja, ka šos pierādījumus varēs izmantot jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts un arī Starptautiskā krimināltiesa. Latvija izteikusi vēlmi pievienoties arī starptautiskai izmeklēšanas grupai, ko izveidojusi Lietuva, Polija un Ukraina. Latvija saņēmusi apstiprinājumu, ka tiks uzņemta. Tāpat Latvija ir to valstu vidū, kas neformāli palīdz arī statūtu rakstīšanā speciālam starptautiskajam tribunālam, lai noziegumi, ko Krievija veic Ukrainā, tiktu atbilstīgi sodīti.

"Tas, ka šie starptautisko tiesu procesi nedos rezultātu pirmajā dienā, nedrīkst būt iemesls, lai par tiem nedomātu un tos neizmantotu. Pirmkārt, tādēļ, ka jau šobrīd mēs redzam nepieredzētu valstu vienotību," izteicās Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.

Valsts prezidents Egils Levits arī uzsvēra, ka pašreizējais agresīvais Krievijas uzbrukums Ukrainai ir starptautisko tiesību pārkāpums.

"Tik liela apjoma precedentu kopš 1945. gada nav bijis. Un tas ir tiešām neredzēts starptautisko tiesību pārkāpums," sacīja Levits.

Diskusijā par taisnīguma atjaunošanu Ukrainā un starptautiskajām tiesībām prezidents arī uzsvēra, ka miers pasaulē balstās uz starptautisko tiesību ievērošanu un ka to ievērošana atkarīga no valstu gribas. Taču šādi starptautisko tiesību pamatprincipi ir spēkā vien kopš Pirmā pasaules kara beigām.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 5,8 miljoni bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti