Latvijā iedzīvotāju skaits pērn pieauga Pierīgā, Jūrmalā un Valmierā

Latvijā pērn iedzīvotāju skaits pieauga Jūrmalā, Valmierā un 17 novados, no kuriem lielākā daļa ir Pierīgā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums. 

Pierīgā iedzīvotāju skaits pieauga par 0,9% jeb 3 300. Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājuma īpatsvars bija Latgales reģionā – par 1,7% jeb 4 600. Vidzemē iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 1,3% jeb 2 400, Kurzemē par 1,2% jeb 2 900, Zemgalē – par 1% jeb 2 400. Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 0,8% jeb 5 400.

Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse (52%) valsts iedzīvotāju. Galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgas reģionu.

Visvairāk iedzīvotāju skaits saruka Rīgā

Iedzīvotāju skaits saruka arī septiņās republikas pilsētās no deviņām, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 252 cilvēkiem jeb 0,5% un Valmieru – par 62 cilvēkiem jeb 0,3%.

Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Rīgā – par 5357 cilvēkiem jeb 0,8%, Daugavpilī – par 646 jeb 0,8%, Ventspilī – par 478 jeb 1,4%, Jelgavā – par 441 jeb 0,7%, Rēzeknē – par 336 jeb 1,2%, bet vismazāk – Liepājā – par 0,3% jeb 235.

Visās republikas pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīva migrācijas plūsmu starpība bija Jūrmalā, Valmierā, Liepājā, Jēkabpilī un Daugavpilī.

Pērn 17 novados no 110 – Saulkrastu, Babītes, Stopiņu, Ķekavas, Mārupes, Garkalnes, Siguldas, Ādažu, Carnikavas, Inčukalna, Ozolnieku, Ikšķiles, Ropažu, Olaines, Salaspils, Brocēnu, Līgatnes – iedzīvotāju skaits pieauga, un, izņemot Ozolnieku, Brocēnu un Līgatnes novadu, tie ir Pierīgas reģiona novadi.

Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Saulkrastu novadā – par 13,6% jeb 781 cilvēku, un līdzīgi kā iepriekš Rīgā un Carnikavas novadā tas varētu būt skaidrojams ar nekustamā īpašuma nodokļa un tā atvieglojumu izmaiņām, kas veicināja iedzīvotāju deklarēšanos mājokļos, kuros līdz šim neviens nebija deklarēts.

Visblīvāk apdzīvoti ir Stopiņu, Mārupes un Salaspils novads – vidēji 200 cilvēki uz kvadrātkilometru, bet vismazāk iedzīvotāju ir Rucavas novadā –  vidēji 3 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Visjaunākais – Mārupes novads 

Bērnu un pusaudžu (0 – 14 gadi) skaits 2018. gadā pieauga tikai Rīgā un Pierīgā, taču šīs iedzīvotāju grupas īpatsvars reģionu iedzīvotāju kopskaitā gada laikā tikpat kā nemainījās.

Lielākais bērnu īpatsvars ir Pierīgas reģionā – 18,3% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgales reģionā – 13,7%.

Republikas pilsētās bērnu un pusaudžu īpatsvars svārstās no 18,2% Jelgavā līdz 14,4% Jūrmalā. Visjaunākais ir Mārupes novads – 28% no iedzīvotāju kopskaita ir vecumā līdz 14 gadiem, bet Aglonas, Zilupes, Neretas un Baltinavas novadā – tikai 10,5-10,9%.

Reģiona iedzīvotāju kopskaitā lielākais darbspējīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Zemgalē (61,6%), mazāks – Kurzemē (60,4%). Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 1 100, visvairāk samazinājās Rīgā – par 6000 un Latgalē – par 4 000.

Republikas pilsētās visvairāk iedzīvotāju darbspējas vecumā ir Rīgā un Jēkabpilī (61,5% no iedzīvotāju kopskaita), vismazāk – Valmierā (59,1%), novados – visvairāk Baltinavas (65,8%), vismazāk Strenču novadā (56,8%).

Latviešu vairāk Vidzemē un Kurzemē

Pēc etniskās piederības lielākais latviešu īpatsvars ir Vidzemes (87%) un Kurzemes (77%) reģionā, zemākais – Latgalē (46%) un Rīgā (47%).

No republikas pilsētām visvairāk pamattautības iedzīvotāju ir Valmierā (85%), bet vismazāk – Daugavpilī (20%).

Vislatviskākie ir Alsungas un Lubānas novads (96% iedzīvotāju ir latvieši), bet Zilupes novadā tikai piektā daļa iedzīvotāju ir latvieši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti