Valsts aizsardzības koncepcija, kuru Saeima apstiprināja 2020. gada septembrī, paredz, ka Latvijas valsts aizsardzība balstās uz četriem galvenajiem darbības virzieniem: Nacionālie bruņotie spēki; visaptveroša valsts aizsardzība; NATO kolektīvā aizsardzība un starptautiskā sadarbība. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēma paredz visas sabiedrības un visas valdības iesaisti.
"Lai būtu tomēr lielāka citu ministriju un institūciju iesaiste tieši jautājumos, kas saistīti ar drošību, jo ir skaidrs, ka Aizsardzības ministrijai vienai pašai ir grūti rūpēties pilnīgi par visām drošības sfērām valstī, jo vienkārši tā nav Aizsardzības ministrijas atbildība. Un tas nozīmē, ka vajadzētu dot kaut kādu padomu, jo parasti, piemēram, pārējās ministrijas vai pašvaldības jau nav ikdienā ar tādu piegājienu, kas liktu domāt par civilo aizsardzību, kas liktu domāt par evakuāciju, kas liktu domāt par pirmās palīdzības sniegšanu, kas liktu domāt par dažādu veidu patversmju būvniecību, tad mūsu uzdevums bija veicināt šo izpratni," stāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!").
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Ieva Bērziņa uzsver, ka šobrīd apdraudējuma daudzveidība pārkāpj tikai militāro jomu, karadarbībā tiek izmantota virkne nemilitāru sfēru.
"Piemēram, enerģētika, to mēs ļoti uzskatāmi tagad redzam, kā Krievija izmanto šo instrumentu, pārtraucot piegādes un cenšoties radīt kaut kādu neapmierinātību rietumvalstu sabiedrībās, lai panāktu kaut kādu sev vēlamu attieksmi. Un faktiski tās mūsdienu karadarbības iezīme ir tā, ka jebkura cilvēciskā darbības sfēra - finanšu ekonomika, kultūra, izglītība, un tā mēs varam turpināt droši vien, ka to var izmantot naidīgu politisku un militāru mērķu sasniegšanai. Teorētiski tam skatījumam ir jābūt plašāk. Pēc 2014. gada, kad jau notika šis asākais pagrieziens un Krievija pretlikumīgi anektēja Krimu un arī uzsāka karadarbību Dienvidaustrumukrainā, tad bija skaidrs, ka ir arī militārie riski un ka šīs aizsardzības spējas ir jāpaplašina, un šī te visaptverošā valsts aizsardzība ir viens no tiem risinājumiem, kā stiprināt savas pašaizsardzības spējas," stāstīja Bērziņa.
Dienesti mācās sadarboties
Viena no jomām, kur aktīvi notikušas mācības par rīcību krīzes situācijā, ir militārās jomas speciālistiem sadarbojoties ar civilajām struktūrām vai nevalstiskajām organizācijām. Tā nesen visā Latvijā aizvadītajās militārajās mācībās "Namejs" 2022" vienā no posmiem tika trenēta sadarbība ar neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un slimnīcām, kā sazināties, kā rīkoties, lai ievainotais pēc iespējas ātrāk tiktu nogādāts aiz frontes līnijas un medicīnas iestādē.
Imitētā kaujas laukā daudz ievainoto, katram kāda cita trauma, piemēram, vaļēji lūzumi vai norauta roka.
Arī Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes medicīnas rotai šīs bija vienas no pirmajām mācībām, kurās iziets viss cikls – vispirms saskarsme un palīdzība cietušajam tieši kaujas laukā, pēc tam viņa nogādāšana drošākā vietā – specializētās teltīs, kur iespējams sniegt pirmā līmeņa neatliekamo medicīnisko palīdzību.
"Traumas ir dažādas, mediķiem ir jāmāk izvērtēt, kuram vispirms pievēršamies, jo šādā kaujā vienmēr resursu pietrūkst, arī mediķu resursu, tad ir jāmāk pareizi viņus izmantot, tāpēc ir šī triažēšana jeb prioritāšu piešķiršana cietušajam," teica Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes Medicīnas rotas virsārsts Uldis Balodis.
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ievainotos gaida ārpus karadarbības zonas, tāpēc īpaši svarīga nozīme ir savstarpējai saziņai un precīzai informācijas nodošanai.
Ārkārtas situāciju gatavības nodrošināšanas nodaļas vadītājs Juris Raudovs atzina: lai arī neatliekamās palīdzības mediķi ik dienas dodas palīdzēt nelaimē nonākušajiem, kara gadījumā ir jāapgūst vēl papildu prasmes.
"Šīs mācības dod mūsu kolēģiem ieskatu sarunāties rācijās ne ikdienišķā valodā, runāt ar standartiem, kādi ir pieņemti militārā jomā, cietušo ziņojumus nodot noteiktā secībā, tas, kas ikdienā mums nenotiek. Tieši komunikācija, informācijas apmaiņa, gan ar izsaukumu pieņemšanu, gan nodošanu brigādēm. Šogad jau pieņēmām lēmumu, ka strādāsim ar rācijām situācijā, kad nav sakaru," stāsta Raudovs.
Mācībās ievainoto transportēšana uz Kuldīgas slimnīcu notika gan ar NMPD transportu, gan ar ASV gaisa spēku vienības palīdzību. Gatavojoties mācībām, te piesaistīti tie mediķi, kas nebija aizņemti plānveida vai akūtajās operācijās, pavisam astoņi cilvēki. Ja tāda situācija notiktu realitātē, tad visas plānveida operācijas un ambulatorās pieņemšanas būtu atceltas un palīdzībai būtu mobilizēts viss iespējamais medicīniskais personāls.
Kad helikopters nolaidies laukumā pie slimnīcas, medicīniskais personāls gatavs saņemt cietušos un izvērtēt, kādu palīdzību sniegt. Mediķu darbošanos vēroja un padomus deva anestezioloģijas un neatliekamās medicīnas galvenais speciālists Viesturs Liguts.
"Nākamās darbības nevis sākt ar morfīnu vai kaut ko, bet vienam komandā ir jābūt komandierim, kas komandē jūs – pasaka – prioritāte, sarkans – tālāk darbības, nu acīmredzot infūziju ievadām, pretsāpju līdzekļi, imobilizācija," teica Liguts.
Kuldīgas slimnīcas galvenais ārsts Edgars Siliņš atzina, ka šāda veida mācības ir nozīmīgas un svarīgas. "Personālam klājas labi, personāls tiek galā, protams, ir kļūdas, bet, ja to nemācās, netrenējas, tad neko uzlabot nevaram".
Ģenerālmajors, Apvienotā štāba priekšnieks Imants Ziediņš stāstīja: "Latvijas gadījumā, ja mēs runājam konkrēti par medicīnu, tad šis ir visaptverošas valsts aizsardzības koncepts, ka ir lietas, ko dara karavīri uz vietas laukā, bet mūsu civilajām slimnīcām un NMPD būs jāiesaistās palīdzības sniegšanā.
Ja šī sistēma ir sakārtota un strādā, tad arī karavīram ir morālā pārliecība par to, ka viņu nepametīs kaujas laukā, bet, ja arī viņš būs cietis, tad viņu izglābs, sniegs medicīnisko palīdzību, izglābs viņa dzīvību."
Iesaistās arī mednieki
Aktīvi valsts visaptverošā aizsardzībā iesaistījušies arī mednieki. Latvijas Mednieku savienība, pamatojoties uz to, ka tas ir vērienīgs resurss, kas var palīdzēt valstij – tie ir ap 22 000 cilvēku, kuriem ir ap 57 000 medību ieroču jau 2017. gadā ar Aizsardzības ministriju noslēdza vienošanos par sadarbību, galvenokārt trenējot tālšaušanu Ādažu poligonā. Tomēr karš Ukrainā parādīja, ka nepieciešams apgūt vairāk militāro iemaņu, tāpēc arī mednieki jūlijā aizvadīja pirmās mācības, kurās apguva gan medicīnu, gan militārās iemaņas.
Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis Jānis Zandbergs stāstīja: "Tas darbs no mūsu puses kā no Mednieku savienības puses ir īstenot sadarbībā ar Zemessardzi šo sadarbības formu, ka cilvēki, kas ir mednieki, ka viņi var iesaistīties Zemessardzē kā atbalstītāji, iesniedzot attiecīgas formas iesniegumu, viņi tiek pārbaudīti, viņi tiek iekļauti sarakstos un viņiem regulāri tiks sūtīta informācija par šāda veida nodarbībām arī nākotnē, ar viņiem strādās, un krīzes situācijās, dažādās civilās aizsardzības situācijās viņi var tikt, es domāju, viņi arī tiks iesaistīti šo problēmsituāciju risināšanā un novēršanā. Jo tas, ko mēs šeit te mācāmies, mēs mācāmies rīkoties ar kaujas ieročiem, mēs mācāmies dažādas pretinieka īstenotās taktikas, iespējamās situācijas mūs mēģina sagatavot arī morāli."
Aizsardzības ministrs Pabriks atzina, ka ir rīkotas arī mācības, kas nav saistītas tieši ar militāro jomu. "Bet vai nu galda izspēles, vai teorētisks, vai ar dažādu praktisku piesitienu bez militārās nozares iesaistes, bet tieši, vai nu pašvaldībām, vai uzņēmējiem, vai arī iesaistot nevalstiskās organizācijas, vai arī atsevišķām ministrijām, sākot ar Veselības ministriju un beidzot, piemēram, ar Satiksmes ministriju."
Sistēma nav jaunievedums
Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma un iedzīvotāju aizsardzība kara gadījumā nav jaunievedums. Tā Latvijā bijusi kopš valsts proklamēšanas. Tad galvenais informācijas veids bija laikraksti, apziņošanā izmantots arī radio, bet lielākajās pilsētās bija uzstādītas sirēnas un skaļruņi. Norisinājās arī dažādas mācības, kurās pārbaudīja gan apziņošanas sistēmu, gan tika imitētas dažādas kara situācijas. Visaptverošā valsts aizsardzībā bija iesaistīta arī pašmāju rūpniecība.
Jautāta, kā dažādas profesijas var iesaistīties šai sistēmā, piemēram, žurnālisti, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Bērziņa teica:
"Mūsdienu karadarbībā īstenībā arī izdala kā atsevišķu karadarbības dimensiju, ir informācija,
starp karojošajām pusēm notiek šī naratīvu cīņa lielā mērā, un to karadarbības iznākumu nosaka arī tas, kurš spēj gūt uzvaru pār sabiedrisko domu. Un žurnālistiem ir ļoti liela loma, un tā ir viena no tām būtiskām sfērām īstenot šo stratēģisko komunikāciju.
Paveramies tajā, kas notiek kā Ukrainā, tur mēs visus šos piemērus redzam. Tāpat brīvprātīgie gan gatavoja šo ēdienu, gan tāpat kādam ir jārūpējas, jāpieskata bērni, kaut vai evakuējoties, uzturēt visas sabiedrībā nepieciešamās funkcijas arī karadarbības apstākļos, tas ir būtiski, tur faktiski loma ir gandrīz jebkuram."
Darāmā vēl daudz
Lai arī trīs gados izdevies izdarīt vairākas lietas, piemēram, izglītības jomā viens no redzamākajiem ir Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas izveidošana, arī valsts aizsardzības mācības nodrošināšana ap 100 Latvijas skolās, darāmā vēl ir daudz, piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis norādīja: "Tas ir iedots starts. Mēs zinām, ka daudzās skolās jau šodien aizsardzības mācība, kas šo virzienu parāda, bet tas ir darbs uz nākotni, kur noteikti mums kopīgi jāstrādā, un tas ir sācies tikai tagad."
Aizsardzības ministrs piebilda: "Ir, protams, daudzas lietas, kas nav izdarītas joprojām, bet tas jau pašlaik, mēs jau nevaram savest kārtībā, no drošības viedokļa skatoties, visas institūcijas vienā vai divos gados. Tas ir samērā garš, ietilpīgs darbs.
Vissvarīgākais no mūsu aizsardzības nozares viedokļa ir nekavējoties ieviest valsts aizsardzības dienestu, un pēc tam visām šīm nozarēm ir jāsaņemas, pārējām nozarēm, un pēc gada jāspēj uzsākt šis civilais dienests.
Un civilais dienests, kad tas tiks uzsākts pārējās nozarēs, kas ir veselība, labklājība, iekšlietas, tas dos tādu jaunu sparu arī visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas attīstībā, jo parādīsies cita tipa plānošana un jauni resursi, ko dos tieši šo jauniešu tāds pieplūdums ugunsdzēsējos, slimnīcās, varbūt robežsardzē, varbūt policijā. Un tad beidzot arī pārējās nozares spēs daudz citādāk paskatīties uz šo problēmu."
