Elektronisko cigarešu lietošana Latvijā pēdējos gados pieaug, un tās ir pamēģinājuši vai regulāri lieto vismaz desmitā daļa iedzīvotāju. Elektroniskās cigaretes biežie vien izmanto kā alternatīvu ierastajiem smēķiem, kā lietošanai nosaka aizvien jaunus šķēršļus. Eiropā nav kopēja tiesiskā regulējuma elektronisko cigarešu jomā un katra valsts var izvēlēties savu politiku, saka Veselības ministrijas pārstāve Santa Līviņa: „Ir valstis, kas elektroniskās cigaretes pielīdzina farmācijas produktiem, un tur tās regulē farmācijas normatīvi.
Ir valstis, kur elektroniskās cigaretes ir aizliegtas, ņemot vērā, ka ir par maz klīnisko pētījumu, ka tās ir drošas, un nav arī pētījumu, cik tad īsti tvaika veidā jeb inhalējot nikotīnu cilvēks uzņem un vai tas ir vai nav kaitīgi. Tāpēc, piemēram, Lietuva, Norvēģija ir aizliegušas šos produktus.”
Līviņa stāsta, ka patlaban Latvija ir to četru Eiropas Savienības valstu pulkā, kur elektronisko cigarešu aprite vispār netiek regulēta. Taču tas kaut kādā mērā būtu jādara, nosakot vismaz elektronisko cigarešu tirdzniecības, marķēšanas un reklāmas prasības. Veselības ministrija vēlas aizliegt arī šādu cigarešu pārdošanu nepilngadīgajiem un tāpat piemērot tām akcīzes nodokli, kas prasīts jau iepriekš. Veselības ministre Ingrīda Circene no „Vienotības”: „Jā, mēs labprāt arī gribētu, lai elektroniskās cigaretes [pielīdzinātu] parastajiem smēķiem ar visiem ierobežojumiem, ar visu nodokļu politiku, jo mēs uzskatām, ka jebkura veida nikotīns ir kaitīgs. Bet nenākam ar pārsteidzīgiem priekšlikumiem, kamēr nav darba grupa veikusi analīzi. Dažādās valstīs Eiropā ir ļoti dažāds regulējums. Negribam paņemt vienu un tikai to. Gribam izanalizēt visu Eiropas valstu pieredzi. Līdz ar to, ņemot vērā dažādus viedokļus, to labāko virzīt tālāk atkal uz valdību jau kā priekšlikumu.”
Pagaidām nav skaidrs, vai starp šiem priekšlikumiem būs ideja arī elektroniskajām cigaretēm piemērot akcīzes nodokli, jo pret to iebilst Finanšu ministrija. Viens no tās minētajiem pretargumentiem - nevienā citā Eiropas valstī elektroniskajām cigaretēm neprasa maksāt akcīzi. Tomēr, par spīti šīm iebildēm, valdība gan uzdeva divu līdz trīs mēnešu laikā plašāk papētīt un izvērtēt akcīzes piemērošanas iespējas. „Tas ir jāregulē,” pretsmēķēšanas kampaņas „Nepūt miglu” viena no organizatorēm Kristiāna Pavlova piekrīt, ka elektroniskajām cigaretēm jānosaka tāds pats tiesiskais regulējums, kāds tas ir parastajiem smēķiem: „Tās nekaitē sabiedrībai kopumā, jo tur nav šo te dūmu, bet tas rada atkarību daudz vairāk. Sevišķi jauniešu, puišu vidū tas šobrīd ir ļoti populārs aizstājējs parastajām cigaretēm. Līdz ar to uzskatu, ka tas būtu jāregulē līdz ar visu tabakas industriju kā tādu. Jo problēma ir augoša, jauniešu vidū mūsu tendence ir augoša diemžēl, un mēs esam viena no Eiropas valstīm, kur vēl joprojām tendence ir augoša, kaut gan visur citur šī smēķēšanas izplatība samazinās.”
Priekšlikumi elektronisko cigarešu aprites ierobežošanai būs jāizstrādā Veselības ministrijai kopā ar Labklājības, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu ministriju un Latvijas Ārstu biedrību.
