"Ja runa ir par pirātismiem internetā, tad filmas es noteikti skatos, jo tās vienkārši nav pieejamas Latvijā. Man vienkāršāk atrast internetā to filmu vai seriālu, ko es gribu noskatīties, " ātri, ērti un bez maksas – 16 gadus vecais jaunietis, kurš vēlējās palikt anonīms, stāsta, ka pirātiskam jeb nelikumīgam saturam internetā piekļūst bez grūtībām. Tā kā neviens no viņam pazīstamiem cilvēkiem nav saskāries ar kādām problēmām, respondents to dara mierīgi, nedomājot par iespējamo apdraudējumu.
Savukārt 24 gadus vecs vīrietis, kurš arī nevēlējās atklāt savu vārdu, apgalvo, ka nelikumīgu saturu nelieto un nepērk arī viltotas preces, bet esot novērojis, ka viņa vienaudži to dara apzināti: "Tas oriģināls varētu būt diezgan dārgs, nekas cits neatliek kā meklēt alternatīvu – meklēt kaut ko citu, kas ir vai nu viltojums, vai nu kopija oriģinālam, kas varētu būt saturs internetā, kas ir atrodams bezmaksas. No apģērbiem es domāju tās būtu kādas drēbes, kas ir redzamas slaveniem cilvēkiem pēc kuriem gribas tiekties un atdarināt, un varbūt nedaudz līdzināties [tam], ko viņi nēsā – kādas rokassprādzes, apavus, stilīgas jakas."
Lai līdzinātos saviem elkiem, gados jaunie viltotas preces meklējot dažādās interneta vietnēs, kurās vēlamo atrast esot ļoti viegli: "Pastāv arī dažādi forumi un apakšforumi, kur norisinās dažādas sarunas par šīm lietām. [Vietnes], kur cilvēks cilvēkam nodod saites un informāciju, kur var iegādāties kaut ko konkrētu līdz brīdim, kad tas tiek noņemts, jo tas kaut kādā ziņā pārkāpj autortiesības."
Uz problēmu sabiedrībā norāda arī Eiropas Savienības pētījums, kurā noskaidrojies, ka pērn gandrīz puse no Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem tiešsaistē apzināti iegādājās vismaz vienu viltotu preci, piemēram, apģērbu, apavus, elektroniskas ierīces un kosmētiku. Savukārt katrs ceturtais jaunietis lietojis nelicencētu saturu. Tās visbiežāk bija filmas, seriāli, šovi, mūzika un programmatūras.
Vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa skaidro, ka jaunieši to patērē vairāku iemeslu dēļ. Līdzīgi kā 16 gadus vecais respondents, viņa norāda, ka daudzi ārzemju produkti Latvijā nav pieejami. Taču viens no svarīgākiem iemesliem esot naudas trūkums. Tas savukārt norādot, ka valstī skolas vecuma bērniem nepietiekot darba iespēju. "Pietrūkst to iespēju nopelnīt tik daudz, lai sāktu domāt – hmm… Es tagad, piemēram, turpmāk pirkšu "Netflix" abonementu, nevis izmantošu kaut kādas nelegālas filmas. Bet vienlaikus mūžīgi var likties – nē, es tomēr nemaksāšu par to autora darbu. Es taču varu nopirkt vēl to un to par to naudu. Tāpēc vienlaikus vajadzētu notikt sabiedrības izglītošanai par to, kādas ir sekas. [Vajadzētu] veicināt kopējo sabiedrības izpratni par šo jomu," uzsver Akmentiņa-Smildziņa.
Savukārt par viltoto preču iegādi Akmentiņa-Smildziņa izsakās pretēji statistikai, atzīmējot, ka viņas uzrunātie jaunieši iemeslus pirkt, tā teikt, pagrīdē ražotas preces, nesaredz.
Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore un studiju programmas "Psiholoģija" direktore Sandra Mihailova pētījumā izmantoto vecuma grupu 15-24 gadi sadala divās daļās – vienu līdz 20 gadiem, bet otru – pēc. Viņa norāda, ka motivācija abām grupām ir atšķirīga. Gados jaunāki patērē nelegālo saturu un iegādājas viltotas preces, visbiežāk lai justos vienaudžiem piederīgi un lai identificētos ar kādu elku. Turpretim vecāki jaunieši – lai neatpaliktu no modes tendencēm un radītu par sevi veiksmīgu priekšstatu. Tas varbūt arī naudas trūkuma dēļ, skaidro Mihailova, atklājot, ka pētījuma dati parāda valstī pieņemtās tradīcijas: "Jo slimāks ir vadītājs, jo slimāka ir organizācija. Tas pats ir ar valsti. Ko dara valsts vadītāji, to dara tauta. Apakša atspoguļo augšu. Ne velti ir teiciens – valdība ir tāda, kādu tauta ir pelnījusi."
Latvijā situācija ir sliktāka, nekā citās Eiropas Savienības valstīs, kur pērn viltotas preces apzināti iegādājies vidēji katrs trešais no kopumā aptaujātiem vairāk nekā 22 tūkstošiem jauniešu. Savukārt nelikumīgu saturu apzināti lietojis katrs piektais.
Salīdzinājumā ar 2019. un 2016. gadu, kad veica tādu pašu pētījumu, noskaidrojies, ka arvien vairāk Eiropas jauniešu dod priekšroku legālam saturam. Turpretim viltoto preču iegāde būtiski pieaugusi. Patentu valdes Intelektuālā īpašuma informācijas centra pārstāvis Andris Vanadziņš norāda, ka cilvēki tādā veidā atbalsta organizēto noziedzību. "Otrs ir sekas tam, ka tu apdraudi arī pats savu drošību," turpina Vanadziņš. "Īpaši jau lādējot nelegālo saturu, ļoti viegli var uzķerties uz dažādiem krāpniekiem, kas piekļūst taviem datiem un izmanto kaut kādās savās shēmas vai vienkārši iztīra kontu."
Par nelikumīgām darbībām ir paredzēti arī sodi. Valsts policija pēdējā pusotra gada laikā reģistrējusi 20 pārkāpumus, kas saistīti ar viltoto preču izmantošanu un tirdzniecību. Savukārt autortiesību un blakustiesību pārkāpumi konstatēti simt reižu.
