Par to, cik daudz cilvēku tic ellei un dzīvei pēc nāves, statistiku publicējis sociologs Arnis Kaktiņš. Latvija abos sarakstos atrodas lejasdaļā. Dzīvei pēc nāves Latvijā tic 38%, bet netic 26%, secināts aptaujā. Tas mūs ierindo aptaujāto valstu beigās. Aptauju gan par nopietnu neuzskata teologs un reformātu draudzes mācītājs Juris Cālītis.
“Es domāju, ka tas viss tā varētu būt pareizi. Bet, protams, ir grūti zināt, uz ko viņi teica, ka tic un uz ko, ka netic. Un šādu neparastu jautājumu gūzmu nevar jau ar aptauju noskaidrot. Godīgi sakot, tas nav tā nopietni,” uzskata Cālītis.
Dzīvei pēc nāves tic 38% LV iedzīvotāju, netic – 26%. Ticības ziņā lielākā daļa pasaules ir mums priekšā, bet Igauņi no mums atpaliek pic.twitter.com/HEVKZ7Fgks
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) April 15, 2017
Tikmēr citā jautājumā - ticība elles pastāvēšanai - skaitļi ir gandrīz pretēji, bet vieta starp citām valstīm identiska - 48. Tai tic 22%, bet netic 37%. Cālītis atzīst, ka viņu šī statistika iepriecina, tomēr elli var saprast dažādi.
“Un kā tu saproti elli? Kā kaut kādu vietu? Un kas tur notiek, kā tas tiek organizēts, kur tur nonāk? Nu, tas viss ir tāda bērnišķīga pasaciņu dzīšana. Un kristīgie teologi ir ļoti atturīgi šajos jautājumos,” stāsta Cālītis.
Elles pastāvēšanai tic 22% Latvijas iedzīvotāju, netic – 37%. Arī šajā jautājumā mēs piederam pie ne pārāk ticīgās pasaules daļas. pic.twitter.com/bkcST4FwHV
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) April 15, 2017
Tikmēr Vecrīgā sastaptām sievietēm domas par šiem jautājumiem dalās.
“Es nezinu, tas jautājums man pašai nav skaidrs. Es domāju, ka es neticu. Bet kādēļ man vajadzētu ticēt? Es neticu. Es neesmu arī tāda ticīgā ļoti, “ atklāj Vecrīgā uzrunātā Raita.
Tikmēr Iveta droši pasaka, ka gan elles, gan dzīves pēc nāves esamībai tic.
“Jā. Vienkārši es esmu daudz lasījusi, daudz klausījusies par šo tēmu. Līdz ar to man nerodas šaubas par to, ka tas tā ir. Lai gan reāli, protams, to nevar pierādīt. Bet es ticu, jā,” saka Iveta.
Šajā jautājumā viennozīmīgu atbildi tiešām ir grūti rast. Tomēr Cālītis stāsta, ka nelielais ticēšanas skaits liecina par mazajām zināšanām reliģijā. Piemēram, Polija ir augstu sarakstā. Cālītis uzskata - viņi ir izglītoti reliģijā, bet Latvijā tas ir tieši pretēji.
“Ja viena kultūra, tauta ir pastāvīgi piedalījusies reliģiskajos rituālos un pārdomās par šiem jautājumiem, ir ļoti loģiski, ka viņiem ir viedoklis. Turpretī latviešiem tā ir tāda sveša zeme. Turpretī Polijā tā ir ikdiena,” uzskata Juris Cālītis.
Polijā, līdztekus Kosovai un Bosnijai un Hercegovinai ellei un dzīvei pēc nāves tic visvairāk no Eiropas valstīm. Tikmēr Lietuva abos rādītājos atrodas dažas vietas zem mums. Bet Baltijas valstīs vismazāk šīm lietām tic igauņi.
