Dienas ziņas

Dabas takās cilvēki izturas atbildīgāk

Dienas ziņas

Ierobežojumu pārkāpumi

Latvija atbalsta "Brexit" vienošanos

Latvija dod «zaļo gaismu» ES un britu līgumiem pēc «Brexit»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvija atbalstījusi panākto vienošanos starp Eiropas Savienību (ES) un Lielbritāniju par attiecībām pēc “Brexit” pārejas perioda. Savu akceptu deva gan Latvijas valdība, gan Saeimas Eiropas lietu komisija.

Valdībā un Saeimas komisijā apstiprina Latvijas atbalstu ES un Apvienotās Karalistes vienošanām par nākotnes attiecībām
00:00 / 02:58
Lejuplādēt

Saskaņā ar nacionālo pozīciju Latvija atbalsta līgumu parakstīšanu un provizorisko piemērošanu no 2021. gada 1. janvāra, līdz tiks pabeigtas visas procedūras, kas nepieciešamas, lai līgumi varētu stāties spēkā.

“Tas ir drīzāk zaudējums Eiropas Savienībai un, iespējams, arī Lielbritānijai, ka notiek “Brexit”, bet šajos apstākļos ir ļoti nozīmīgi, ka šī vienošanās ir panākta un ka Eiropai un Latvijai ar Lielbritāniju tagad ir labs pamats būvēt nākotnes attiecības,” attālinātajā preses konferencē sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Kariņš uzsvēra, ka Lielbritānija Latvijai ir svarīga drošības ziņā NATO alianses ietvaros, kā arī Lielbritānija ir nozīmīgs eksporta partneris, it īpaši kokrūpniecības nozarei. Lai gan tarifu precēm nebūs, preču plūsmu var kavēt muitas pārbaudes.

Vienošanos ar Lielbritāniju vienbalsīgi pirmdien atbalstījusi arī Saeimas Eiropas lietu komisija. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm sava nostāja jāpauž līdz otrdienai, 29. decembrim. Līgumu noslēgšanas procedūras jāpabeidz šogad, lai vienošanās stātos spēkā līdz ar 1. janvāri.

Rinkēvičs atklāja, ka

pašlaik nav indikāciju, ka kāda no ES dalībvalstīm varētu neatbalstīt līgumus par ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām.

Ko paredz līgumi?

Ziemassvētkos ES un Lielbritānijas panāktā vienošanās par nākotnes attiecībām ietver:

  • ES un Lielbritānijas Tirdzniecības un sadarbības līgumu;
  • ES un Lielbritānijas Līgumu par drošības procedūrām klasificētās informācijas apmaiņai un aizsardzībai;
  • Lielbritānijas valdības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (EURATOM) Līgumu par sadarbību kodolenerģijas drošā izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.

Līgums nodrošina tirdzniecības attiecības preču un pakalpojumu tirgus piekļuves ziņā, kā arī  ievērojami labākus tirdzniecības nosacījumus abām pusēm – gan salīdzinājumā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, gan ar jebkuru citu līdz šim ES noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu. Līgums nosaka nulles tarifus un nulles kvotas visām precēm. Vienlaikus imports un eksports būs pakļauts muitas formalitātēm un būs jāveic pārbaudes uz robežas.

„Jā, mums nebūs tarifi un kvotas tirdzniecībā, kas ir labi, bet muitas kontrole, dokumentācijas aizpildīšana būs. Ja šobrīd ar Londonu jūs varat tirgoties līdzīgi kā ar Lietuvu vai Portugāli vienota tirgus ietvaros, tad no 1.janvāra ar Lielbritāniju būs papildu birokrātija. Būs problēmas, tās nebūs nāvējošas, bet mazliet apgrūtinošas uzņēmumiem,” sacīja Rinkēvičs.

Arī premjers norādīja – galvenais ieguvums ir tas, ka līgums ļaus izvairīties no preču aplikšanas ar ievedmuitas tarifiem un preču kvotām.

Lieto "Telegram"?

Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais ✍️ 

👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!

Līgums paredz arī turpmāku  gaisa, autopārvadājumu, dzelzceļa un jūras transporta savienojamību, nodrošinot augstu transporta drošību, darbinieku un pasažieru tiesības, kā arī vides aizsardzību. Tomēr tirgus piekļuve būs zemāka nekā ES ietvaros. 

Līgums paredz jaunu kārtību vairāk nekā 100 kopīgu zivju krājumu kopīgai pārvaldībai ES un Lielbritānijas ūdeņos.

Lai gan līdz ar pārejas perioda noslēgumu beigsies brīva personu pārvietošanās no ES uz Lielbritāniju un otrādi, līgums paredz arī mobilitātes un sociālās drošības koordinēšanas elementus. Turklāt īstermiņa ieceļošanas un uzturēšanās nolūkos līgums neparedz vīzu prasību.

Veselības aprūpes pakalpojumu jomā tiek paredzētas iespējas ES un Lielbritānijas iedzīvotājiem saņemt gan nepieciešamo medicīnisko palīdzību (Eiropas veselības apdrošināšanas karte – EVAK), gan plānveida ārstēšanu, atrodoties ārpus savas dzīvesvietas valsts (S2 veidlapa), tādā pašā apjomā kā dzīvesvietas valsts pilsoņiem.

Līgums paredz arī turpmāku Lielbritānijas dalību ES finansētajās programmās pētniecības, inovāciju un kosmosa jomā. Līgums paredz pagaidu noteikumus personas datu nodošanai uz Lielbritāniju.

Ar līgumu tiek izveidots jauns ietvars tiesībsargājošo iestāžu tiesiskai sadarbībai krimināllietās. Šī sadarbība var tikt apturēta, ja Apvienotā Karaliste neievēros saistības, kas izriet no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas.

Taču līgums neatrunā sadarbību ārējās attiecībās, drošībā un aizsardzībā, jo Lielbritānija nevēlējās veidot vienotu juridisku ietvaru sadarbībai šajās jomās, norādīts Ārlietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā valdībai.

Vairāki nezināmie

Tiesa, daudzi jautājumi vēl nav atrisināti, atzina Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs  (“Jaunā Vienotība”). Piemēram, nav zināms, kā tiks atzīti profesionālās kvalifikācijas dokumenti. Savukārt vairākās jomās Lielbritānija no padziļinātas sadarbības ar Eiropas Savienību atteikusies.

"Mums nav rāmja sadarbībai ārējās attiecībās, drošībā, aizsardzībā. Lielbritānija nevēlējās veidot sadarbības mehānismu ar Eiropas Savienību, uzskatot, ka tai ir suverēnas tiesības. Bet es domāju, ka tāda koordinācija sankciju jautājumos, balsojumos starptautiskajās organizācijās (..) veidosies, bet tā veidosies laika gaitā," sacīja ministrs.

Tāpat Lielbritānija izstāsies arī no studentu apmaiņas programmas "Erasmus+".

Uz vairākiem nezināmajiem starpvalstu attiecībās ar Lielbritāniju norādīja arī Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols no Nacionālās apvienības: „Prozvizoriski, kā tie lēmumi tiks pieņemti? Tomēr citos starptautiskos līgumos ir skaidri atrunāta strīdu risināšanas kārtība. Kā būs ar Lielbritāniju? Līgumā ir paredzēts arī izvēles un atkāpes iespējas. Jautājums – dalībvalstīm individuāli vai blokam kopumā?”

Eiropas Savienības dalībvalstīm būs tiesības izmantot atrunas iespējas par kādiem jautājumiem sadarbībā ar Apvienoto Karalisti, jo daudz detalizētu punktu ieviesīs vēlāk.

Arī Latvijā vairāku nozaru ministrijas līdz janvāra vidum vēl paudīs konkrētus priekšlikumus par savā kompetencē esošiem jautājumiem.

Ārlietu ministrs piebilda, ka līgumam vajadzēja būt gatavam jau krietni ātrāk: „Normālā dzīvē šo vienošanos vajadzēja panākt jau septembrī, un mums bija vajadzīgi trīs vai četri mēneši nevis precīzi viena nedēļa.”

Ņemot vērā līguma spēkā stāšanās bezprecedenta apstākļus, Saeimas deputāts Ralfs Nemiro mudināja veidot ceļvedi uzņēmējiem par turpmāko darbību Apvienotajā Karalistē. Jāpiebilst, ka plašāku informāciju uzņēmējiem par gaidāmām nosacījumu izmaiņām ar Lielbritāniju plāno plaši sniegs Valsts ieņēmumu dienests.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

KONTEKSTS:

Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi. Savukārt līdz 2020. gada beigām bija jānoslēdz ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās. Ja tas neizdotos, tad abas puses sāktu tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.

Sarunas bija sarežģītas, un tās nācās pagarināt, tāpēc EK bija sagatavojusi rezerves rīcības plānu sarunu neizdošanās gadījumam. Tomēr Ziemassvētku pievakarē, 24. decembrī, tika panākta tirdzniecības vienošanās starp Lielbritāniju un ES. Britu parlamentam decembra pēdējā nedēļā paredzēts sanākt uz sesiju, lai debatētu par vienošanos. Nepieciešams arī Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Parlamenta apstiprinājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti