Latvijā darbinieki sociālos tīklus izmanto naski, bet uzņēmumi – vēl diezgan kūtri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa ir sociālie tīkli. Latvijas iedzīvotāji sociālos tīklus izmanto biežāk nekā vidēji Eiropā, tāpēc savulaik daudzi darba devēji pat bloķēja darba datoros pieeju portālam draugiem.lv  un citiem. Savukārt, uzņēmumi Latvijā  pagaidām vēl neapzinās un neizmanto sociālo tīklu iespējas.

Par to, ka iedzīvotāji aktīvi lieto sociālo tīklus, liecina statistikas dati. 70% no Latvijas iedzīvotājiem, kas izmanto internetu, ir sociālo tīklu lietotāji. “Ja skatās uz to, kādi mēs esam sociālo tīklu lietotāji Latvijā, tad aktīvākās, protams, ir sievietes. Biežāk apmeklētais sociālais tīkls ir “Twitter”. Draugiem.lv ir populārs lauku iedzīvotāju vidū. “Facebook” ir populārs Rīgā. Viens ir tas, ka sociālos tīklus lieto, lai iegūtu informāciju – no ziņu aģentūrām, otrs - privāti saziņai starp draugiem, ģimenes locekļiem. Bet viena lieta, kas darbiniekam jāsaprot, ka viņa darba devējs arī redz, ko cilvēks dara sociālajos tīklos. Un, protams, kad tiek meklēti darbinieki, bieži paskatās viņu sociālo tīklu profilus, un jebkas, ko mēs darām, atstāj pēdas,” norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Personāla daļas vadītāja Arta Biruma stāsta, ka līdz ar viedtālruņu popularitāti darba devējam kļūst aizvien grūtāk izkontrolēt, cik daudz laika darbinieki pavada sociālajos tīklos. “Pirms viedtālruņa parādīšanās darba devējs šīs lietas varēja labāk kontrolēt, jo bija darba datori, un darba devējs varēja atsevišķas adreses noslēgt. Šobrīd ar viedtālruņu parādīšanos tas nav kontrolējams. Pasaulē parādās termins “sociālais” kapitāls, kas ir profesionālo kontaktu daudzums. Šobrīd svarīgi ir īsā laikā ātri un efektīvi strādāt, efektīvāk komunicēt ar profesionāliem cilvēkiem un meklēt informāciju, kurš un ko ir izdarījis, un nesāt no nulles darīt, bet apkopot to, kas jau ir. Un ar iestrādnēm mēs varam īsākā laikā kaut ko izdarīt. Līdz ar to pasaulē ir uzskats, ka ir vērts investēt kontaktu veidošanā,” skaidro Biruma.

Ja Latvijas iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto sociālos tīklus, tad to nevar teikt par uzņēmējiem. Latvijas ir 22.vietā Eiropas Savienībā pēc tā, cik daudz uzņēmēji izmanto sociālos tīklus un medijus biznesa attīstībā.

“Latvijā vidēji pašlaik 8,8% uzņēmumu izmanto sociālos tīklus kā platformu, caur kuru var reklamēt savus pakalpojumus, sniegt informāciju klientiem, piesaistīt jaunus klientus. Eiropā vidēji tas rādītājs ir 14%. Latvijā mēs esam mazs tirgus. Ja mēs gribām iet ārzemju tirgos, tad internets un sociālie tīkli tas ir ļoti labs veids, kā promotēt savu preci, pakalpojumu. Tiek arī prognozēts, ka šādi speciālisti, kas ar to nodarbosies, būs arvien pieprasītāki tirgū,” stāsta Signe Bāliņa.

Darba devēji visā pasaulē domā, kā izmantot sociālos tīklus sava uzņēmuma attīstībā. To apliecina arī darba devēji Latvijā. “Bija pagājušajā gadā Amerikā konferencē, kur ļoti daudz runāja par to, ka jaunos darbiniekus māca lietot sociālos medijus un viņiem pat ir treniņi. Iemesls ir ļoti vienkāršs – mums ir dažādas paaudzes, un dažādas paaudzes lieto dažādas tehnoloģijas, un organizācijai, kurā strādā daudzas dažādas paaudzes, ļoti grūti sasniegt katru darbinieku, jo katrs gaida kādu savu formu – avīzi, “Facebook” vai kādu citu formātu. Organizācija izvēlas formātu, kādā viņi gribētu komunicēt un apmāca visus darbiniekus lietot, lai visi darbinieki vienotā platformā. Tad ir īsāks laiks jātērē ziņu nodošanai,” skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Personāla daļas vadītāja Arta Biruma.

Viņa arī uzsver – lai gan jaunieši ir aktīvāko sociālo tīklu lietotāji, tieši gados vecākie darbinieki ir daudz lojālāki pret uzņēmumiem, kuros viņi strādā. “Pirmspensijas vecuma cilvēki ir ētiski cilvēki, kuri vairāk dzīvo pēc principa “darbu uz mājām neņemu”, līdz ar to arī sociālos tīklos diez vai kaut ko negatīvu par darbu pateiks. Tajā pašā laikā jaunieši visu raksta, ko domā un kā jūtas. No vienas puses, ļoti labi, ka jaunietis prot to lietot, bet ētikas principi ir jāmāca,” norāda Biruma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti