Latvija daļēji atsakās no tiesībām sodīt ASV karavīrus

Saeima ceturtdien, 16.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, ar kuru ratificēts Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līgums par sadarbību aizsardzības jomā. Ar līguma noslēgšanu Latvija arī daļēji atteiksies no valstī esošo ASV karavīru sodīšanas par Latvijas teritorijā veiktajiem kriminālpārkāpumiem.

Par līguma ratificēšanu Saeimas sēdē nobalsoja 73. Pret balsoja vienīgi Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa"), kura arī debatēs parlamenta plenārsēdē pauda iebildumus pret šo likumprojektu.

Rus.lsm.lv, atsaucoties uz aģentūras LETA arhīvu, iepriekš vēstīja, ka līguma tekstu gatavoja ASV. Līdz šim līgums plašākai sabiedrības daļai nebija pieejams.

Līgums paredz, ka Latvija atteiksies no ASV militāro personu kriminālvajāšanas Latvijas teritorijā, izņemot atsevišķus gadījumus. Tas nozīmē – ja noziegums būs izdarīts Latvijas teritorijā, lietu izskatīs ASV institūcijas un tas tiks darīts, pamatojoties uz ASV tiesību aktiem. Tātad Latvija šajā procesā nepiedalīsies.

Latvijai būs tiesības realizēt kriminālo jurisdikciju atsevišķos gadījumos – kriminālprocesos, kas uzsākti par smaga un sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, kā arī tad, ja ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, kurā ir cietušais, liecina Saeimā atbalstītais likumprojekts.

Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinēs Aizsardzības ministrija.

Jau vēstīts, ka līgums paredz ASV spēkiem iespēju uzturēties un brīvi piekļūt militārās infrastruktūras objektiem Latvijā, kā arī atļauj ASV spēkiem veikt būvdarbus šajos objektos. Tāpat līgums paredz atvieglotus ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus ASV bruņoto spēku civilās sastāvdaļas dalībniekiem, apgādājamiem un līgumdarbu izpildītājiem.

Līgums arī noteic, ka Latvija atzīst ASV izdotus transportlīdzekļu īpašumtiesības apliecinošus un reģistrācijas dokumentus un visu veidu transportlīdzekļu vadītāja apliecības, kā arī atzīst visa veida ASV izsniegtas profesionālās licences un sertifikātus. Tas attiecas uz profesionālo darbību, ko ASV bruņoto spēku civilā sastāvdaļa, apgādājamie, kā arī līgumdarbu izpildītāji veic dienesta pienākumu ietvaros.

Tāpat līgums paredz, ka ASV bruņoto spēku gaisa kuģi, kuģi un sauszemes transportlīdzekļi var brīvi pārvietoties pa valsts teritoriju, ievērojot pārvietošanās noteikumus. Līgumā regulēta arī virkne citu jautājumu.

Līdz šim spēkā ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu līgums par bruņoto spēku statusu, kas ratificēts Saeimā 2004.gada 17.jūnijā (NATO SOFA). NATO SOFA definē pamatnosacījumus, uz kādiem NATO dalībvalstu bruņotie spēki atrodas Latvijā gluži tāpat, kā Latvijas Nacionālie bruņotie spēki uzturas citās NATO dalībvalstīs. Ņemot vērā, ka NATO SOFA tikai vispārīgi nosaka bruņoto spēku statusu citās NATO dalībvalstīs, jau izstrādājot šos pamatnosacījumus tika paredzēts, ka valstis atsevišķi var vienoties par papildus detalizēti noteiktiem bruņoto spēku uzturēšanās nosacījumiem. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti