Latvijā Covid-19 kopumā atklāts 12 pansionātos; atbildīgie uzskata, ka situācija tiek kontrolēta

Latvijā kopumā 12 sociālās aprūpes iestādēs jeb pansionātos atklāti jaunā koronavīrusa izraisītās infekcijas Covid-19 saslimšanas gadījumi. Saslimšana pansionātos atklāta kopumā 90 cilvēkiem – no viņiem 22 inficētie ir darbinieki un vairums jeb 68 ir pansionātu klienti.

Latvijā Covid-19 kopumā atklāts 12 pansionātos; Atbildīgie uzskata, ka situācija tiek kontrolētaAnnija Petrova

    Trīs sociālās aprūpes centros ir pa vienam inficēšanās gadījumam. Savukārt visvairāk inficēto ir Priekuļu novadā esošajā pansionātā "Mārsnēni". Tur inficēti 44 cilvēki, starp tiem seši ir darbinieki.

    Kopumā Latvijā ar Covid-19 miruši 22 cilvēki, no tiem septiņi gadījumi saistīti ar pansionātiem. Speciālisti gan uzsver, ka šajos gadījumos pacientiem bija citas nopietnas hroniskas saslimšanas, kuru saasināšanos veicināja Covid-19. Saslimušo skaits pansionātos ir ievērojams. Tomēr kopumā atbildīgie vērtē, ka Latvija labi tiek galā ar saslimšanas kontroli pansionātos.

    Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo un tuvu kontaktējas, jaunā koronavīrusa izraisītā saslimšana var izplatīties gana strauji un skart lielu cilvēku skaitu.

    Tā skaidro Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Pēdējais un arī nopietnākais gadījums pansionātos līdz šim ir Priekuļu novadā esošajā pansionātā "Mārsnēni", kur saslima daži desmiti cilvēku.

    Priekuļu novada domes priekšsēdētāja Elīna Stapulone stāsta, ka karantīnas režīma ievērošana tiek nodrošināta. "Priekuļu pašvaldība ar savu rīkojumu, savu iniciatīvu un darbību, sadarbojoties ar dažādiem dienestiem, nodrošinām karantīnas režīma ievērošanu. Attiecīgi centra vadība veido savus darba plānus un attiecīgi no esošās situācijas mēs viņu lauciņā nejaucamies, mēs tikai viņiem palīdzam," saka Stapulone.

    Aizvadītajā nedēļā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pansionātam piegādājis vērienīgu kravu ar individuālajiem aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem, stāsta domes priekšsēdētāja. Pašvaldība arī nolēmusi pagaidām nevērt vaļā noteiktas iestādes.

    "Kamēr nebūs nekādu jaunu ziņu par attiecīgo situāciju un tās normalizēšanos, mēs esam nolēmuši nevērt šīs mūsu pašvaldības iestādes vaļā, lai tomēr mazinātu iespējamību kaut kādā veidā vairoties vai pāriet šim iespējamajam vīrusam. Mēs jūtamies savās izjūtās un darbībās, ka mums nevajadzētu vērt vaļā šos centrus – bibliotēku, pagastmāju, kultūras namu un bērnudārzu," norāda Stapulone.

    Kā jaunais koronavīruss nonāk pansionātos? SPKC skaidro, ka kopš marta sākuma apciemot radiniekus sociālās aprūpes centros ir aizliegts. Arī pirms tam to darīt neieteica, jo bija gripas epidēmija. Taču pansionātu darbinieki ar apkārtējo pasauli gan kontaktējas, saka Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

    "Tur tā lieta, ka ne vienmēr Covid saslimšana varētu būt atpazīta, pirms parādās simptomi un pirms būtu veikts tests. Covid ir infekciozs parasti divas dienas pirms tam, kad cilvēkam parādās temperatūra vai klepus, vai citi simptomi. Protams, šajā periodā un arī dienu, divas dienas pirms simptomiem cilvēki ir ļoti infekciozi," pauž Perevoščikovs.

    Atsevišķos gadījumos inficēts cilvēks var arī nejusties slikti, skaidro Perevoščikovs.

    "Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," saka Perevoščikovs.

    Infekcijas avots var nebūt viens, skaidro speciālists, bet to vēl pēta. Perevoščikovs stāsta, ka plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atrast atsevišķus gadījumus, pirms slimība izplatījās. Tā preventīvi atklāti gadījumi pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam. Spēkā paliek arī cita stratēģija, norāda Perevoščikovs.

    "Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," skaidro Perevoščikovs.

    Agrīnā stadijā veikta testēšana palīdzēs ierobežot turpmāko infekcijas izplatīšanos, skaidro speciālists. Preventīva testēšana pansionātos bija uzsākta, jo tieši tur saistībā ar vīrusa iekļūšanu varētu būt lielākās nelaimes. Vairākas valstis, tajā skaitā Beļģija, Zviedrija, Francija un Itālija ziņoja par masveida saslimšanas gadījumiem pansionātos.

    Jo lielāks inficēto skaits, jo lielāka varbūtība, ka daudziem pacientiem šī slimība noritēs smagā formā, skaidro Perevoščikovs. Vairākām iestādēm sadarbojoties, jau iepriekš pansionātiem bija izstrādāti vērienīgi ieteikumi. Par drošības pasākumiem stāsta arī Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš.

    "Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," norāda Dūdiņš.

    Ministrijā atgādina, ka uzņemt jaunus klientus centros var tikai bezizejas situācijā.

    Pansionātiem iespēju robežās piegādāti aizsardzības līdzekļi. Tomēr visas vajadzības nodrošināt nebija iespējams, atzīst ministrijā.

    Salīdzinājumā ar citām valstīm, kur šajā jomā ir smagi, Latvijā sociālās aprūpes centros situācija ir relatīvi labvēlīga, vērtē Perevoščikovs no SPKC. Lai arī tiek atklāti gadījumi, situācija šajās iestādēs tiekot kontrolēta.

    Latvijā esot nostrādājusi savlaicīga lēmumu pieņemšana, neļaujot infekcijai izplatīties plaši sabiedrībā, tajā skaitā arī starp cilvēkiem, kuriem inficēšanās risks un sekas no tās būtu vissmagākās. Perevoščikovs norāda, ka sagatavotie ieteikumi pansionātos ir izsmeļoši un drošības pasākumus nav vajadzības pastiprināt. Galvenais esot tos ievērot. Savukārt Labklājības ministrijā norāda, ka ar Veselības ministriju domā par ierobežojumu atvieglojumiem centros, kuros saslimšanas gadījumu nav, lai pansionātu klienti arī sajustu situācijas uzlabošanos.

    Covid-19 koronavīrusa
    izplatība Latvijā
    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti