Latvijā būs jauns NATO daudznacionāls divīzijas līmeņa štābs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Baltijas valstis, Kanāda, Lielbritānija un Dānija trešdien, 11.jūlijā, vakarā Briselē NATO samita laikā parakstīja vienošanos par jauna daudznacionāla divīzijas līmeņa štāba izveidi Latvijā. Jaunais štābs atradīsies Ādažos.  

Štāba izveide nozīmē, ka tiks uzlabota komandstruktūra. Štābs ļautu krīzes situācijā pārņemt vietējo vadību pār tiem 4 bataljoniem, kas izvietoti Baltijā un Polijā, un arī vietējiem spēkiem, ja gadījumā Baltijas valstis tiktu uzbrukuma rezultātā nošķirtas no pārējās alianses.

Jaunajā štābā būs apmēram 200 cilvēki. Šobrīd tā izveidotājvalstis ir sešas, bet var pievienoties arī vēl citas.

“NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē trešdien panākts atbalsts gaisa spēku un jūras spēku militāro spēju stiprināšanai Baltijas reģionā. Tāpat NATO būtiski paaugstinās spējas stāties pretī tradicionālajam un hibrīdajam apdraudējumam, izveidojot mehānismu palīdzības saņemšanai hibrīdā apdraudējuma gadījumā,” pēc sanāksmes atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja  vienošanos, kas paredz veidot daudznacionālu divīzijas līmeņa štābu Latvijā. 

“Kopumā NATO valstu un valdību vadītāju sanāksme Briselē jau šobrīd ir uzskatāma par izdevušos, jo pieņemtie lēmumi padara NATO vēl spēcīgāku un mūsu reģionu – vēl labāk aizsargātu,” prezidenta teikto citē prezidenta preses dienests.

Vējonis, runājot par alianses vienotību, atzīmēja, ka vēstures notikumi apliecina – tikai esot vienoti, mēs varam aizsargāt savas valstis un partnerus pret militāriem un hibrīdiem apdraudējumiem. Tāpēc šodien vēl vairāk nekā iepriekš aliansei ir jābūt vienotai, stiprai un spējīgai rast risinājumus jaunajiem drošības izaicinājumiem.

Taču publiskajā vidē, medijos visas ziņas par NATO lēmumiem palikušas otrajā plānā, jo priekšplānā trešdien ir ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi. Kā modes skatē NATO dalībvalstu līderi nāca paspiest roku NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, ar Trampu rokasspiediens bija visīsākaiss un smaidu vismazāk, iespējams tāpēc, ka abi bija no rīta tikušies brokastīs, kur Tramps visai skarbi izteicās par Vāciju un “Nordstream” gāzes vadu. To viņš darīja neplānoti parastas fotografēšanās laikā.

“Visi par to vien visā pasaulē runā – pag, mirkli, mums ir jāaizstāv jūs pret Krieviju, bet kāpēc jūs maksājat miljardiem dolāru Krievijai par enerģiju? Kāpēc NATO valstis, proti – Vācija – par lielu daļa no savām enerģētiskajām vajadzībām maksā Krievijai? Ja uz to paskatās – Vācija ir Krievijas ķīlniece, jo viņi likvidē savas ogļu stacijas, savas atomelektrostacijas, un tik daudz naftas un gāzes ņem no Krievijas. Manuprāt, NATO tam ir jāpievērš uzmanība. Tas ir nepiedienīgi,” paziņoja Tramps.    

Šie Trampa izteikumi trešdien kļuva par galveno apspriesto tēmu, publiskajā vidē pavisam noteikti aizēnojot citus NATO tematus.

Latvijas prezidents Raimonds Vējonis gan nedomā, ka Tramps bija par skarbu. Viņš arī piebilda, ka, viņaprāt, “visa Eiropa ir atkarīga no Krievijas gāzes”.

Uz LTV jautājumu, vai NATO spēku klātbūtne varētu no rotējošās kļūt pastāvīga Baltijā un Polijā, Stoltenbergs  palika nelokāms – nē, taču uzsvēra, ka NATO strādā pie pastiprinājuma spēku ātras ierašanās.

“Tas ir tieši tas, kam mēs šajā samitā pievēršamies. Mēs palielinām spēku gatavību, mēs to saucam par gatavības iniciatīvu – 30 bataljoni, 30 gaisa spēku eskadras, 30 kara kuģi ir gatavi ierasties 30 dienu laikā vai ātrāk. Militārā mobilitāte un NATO ātrās reaģēšanas spēku trīskāršošana - tas viss norāda uz mūsu spēju pārvietot spēkus ātri pāri Eiropai, ja nepieciešams,” norādīja Stoltenbergs.

Mediji gan jau norādīja, ka Trampa izteikumus pret Vāciju un “Nordstream” vada amerikāņu pašu vēlme pardot šelfa gāzi Eiropai.   

Tikmēr Tramps pārējo dalībvalstu līderiem paziņojis, ka viņiem aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis līdz 2% no IKP, par ko bija panākta vienošanās iepriekš.

"Prezidenta šodienas uzstāšanās laikā NATO samitā viņš ierosināja dalībvalstīm ne tikai pildīt savas saistības aizsardzībai tērēt 2% no IKP, bet [norādīja], ka viņiem izdevumi jāpalielina līdz 4%," pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa.

Viņa piebilda, ka Tramps vēlas, lai sabiedrotie uzņemas lielāku daļu no kopējā aizsardzības izdevumu sloga vai vismaz izpilda jau šobrīd solīto.

Atbilstoši pašreizējām militāro tēriņu pieauguma tendencēm tiek lēsts, ka līdz 2024.gadam šobrīd nosprausto mērķi - 2% no IKP - sasniegs tikai puse no alianses dalībvalstīm.

NATO dalībvalstu līderiem trešdien bija iespēja arī aplūkot jauno NATO ēku, kura izmaksājusi vairāk nekā 1 miljardu eiro un kurā pēdējās dalībvalstu delegācijas ievācās tikai pirms mēneša. 

Ceturtdien samits tupināsies.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti