Valsts vides dienests gan norāda, ja šajā gadījumā būs jāiznīcina kādas ķīmiskās vielas, un tādas iespējas ir citās valstīs.
Ūnijas ielas rajonā uzņēmumam "Biolars" piederošā īpašumā atklātās un izvestās ķīmiskās vielas šobrīd atrodas atkritumu apsaimniekotāja SIA “Eko osta” teritorijā. Uzņēmuma komercdirektors Roberts Ņestrojevs stāsta, ka sadarbībā ar Vides dienestu vairāk nekā 20 tonnas ķīmisko atkritumu nogādāti uz speciālām telpām pagaidu uzglabāšanai.
“Protams, šis ir vērienīgs ķīmisko atkritumu apsaimniekošanas gadījums. Šobrīd no uzņēmuma “Biolars” teritorijas izvestais vielu apjoms tiek uzglabāts “Eko ostas” teritorijā, apsildāmā, nošķirtā un apsargātā noliktavā. Tas apjoms ir sašķirots pēc iepakojumiem, un tagad mēs gaidām Vides dienesta slēdzienu par to vielu analīžu rezultātiem,” klāsta Ņestrojevs.
“Pēc tam arī pieņemsim lēmumu, ko ar tiem atkritumiem iesākt – viena daļa var aiziet uz utilizāciju un, iespējams, kāda daļa vielu vēl ir izmantojamas un nododamas ražošanai. Bet to visu parādīs analīžu rezultāti,” viņš piebilst.
Vides dienesta vadītāja Inga Koļegova apstiprina, ka lielākā daļa nepiemērotos apstākļos glabāto ķīmisko vielu ir nezināmas, tādēļ atkritumi pagaidām novietoti drošā vietā, kamēr kriminālprocesa ietvaros notiks visas ekspertīzes. Koļegova saka, ka vielas pārsvarā tiks iznīcinātas.
“Vienīgais, par ko ir skaidrība, ir viena viela, kas ir bārija hidroksīds. Taču lielākoties iepakojumi ir bojāti, un uzņēmums “Biolars” ir sniedzis tikai informāciju par to, ka tur ir ievietoti citi atkritumi, taču kādi - to viņi mums tajā brīdī nevarēja pateikt, tas nozīmē, ka visām vielām jāveic analīzes,” norāda Koļegova.
“Visticamāk, šie vielu sajaukumi tiks iznīcināti – vai nu apglabājot, vai sadedzinot. Latvijā šos ķīmiskos atkritumus nekur nededzina, taču mēs varam meklēt iespējas citās valstīs,” saka Koļegova.
Bīstamos atkritumus Latvijā klasificē piecās kategorijās - eļļu atkritumi, dažādu veidu nolietoti transportlīdzekļi, tostarp, autodetaļas, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu radītie atkritumi, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un ūdenssaimniecību atkritumi, kā arī sadzīvē radušies atkritumi.
Saeimas Vides apakškomisijā, kura šonedēļ sēde tika veltīta diskusijai par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, Vides ministrijas pārstāvis Jānis Eglīts norādīja, ka Latvijā bīstamos ķīmiskos atkritumus lielākoties pārstrādā.
“Bīstamie atkritumi ir tādi, kuriem piemīt kāda īpašība, kas padara tos bīstamus cilvēka dzīvībai, veselībai vai nodara būtisku kaitējumu videi, kā arī citu personu mantai. Tie var būt toksiski, uzliesmojoši, infekciozi, kancerogēni, kodīgi, mutogēni, sprāgstoši atkritumi. Pie mums Latvijā lielākā daļa šo savākto bīstamo atkritumu tiek pārstrādāti un aptuveni 10% tiek apglabāti. Savukārt uzņēmumi, kas to dara, tiek periodiski pārbaudīti,” stāstīja Eglīts.
Netīši uzieto ķīmisko atkritumu īpašnieks uzņēmums “Biolars” līdz šim norādījis, ka ķīmiskās vielas esot mantojums no rūpnīcas šajā vietā, kuru uzņēmums ieguva privatizācijas ceļā. Ķīmiskie atkritumi uzņēmuma ieskatā bijuši atbilstoši sagatavoti izvešanai uz rūpnīcas teritoriju Olainē un tās neesot toksiski. Savukārt Vides dienests vairākkārt norādījis uz rupjiem pārkāpumiem atrasto vielu uzglabāšanā. Policija saistībā ar atklātajām ķimikālijām ierosinājusi kriminālprocesu.
