Latvijā bez plašām ceremonijām piemin Otrā pasaules kara beigas

Kaut gan Otrā pasaules kara beigu piemiņas pasākumi šogad nenotiek ārkārtējās situācijas dēļ, amatpersonas tik un tā piektdien, 8. maijā, devās nolikt ziedus Rīgas brāļu kapos. Runu gan nebija, un katrs ziedus lika atsevišķi.

Tāpat kā lielākā daļa Eiropas valstu, arī Latvija Otrā pasaules kara beigas piemin 8. maijā, līdz ar nacistiskās Vācijas sagrāvi. Parasti šajā dienā notiek dažādi atceres pasākumi, kuros amatpersonas kuplā skaitā liek ziedus.

Covid-19 dēļ pasākumi šogad nenotiek. Valsts amatpersonas gan nāk likt ziedus katrs atsevišķi ar dažu minūšu atstarpi.

Rīgas brāļu kapos pirmais ziedus nolika Valsts prezidents Egils Levits. Viņam sekoja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), tad tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija), savukārt pēc tam – premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Parasti ziedu likšanā piedalās vairāki ārvalstu vēstnieki, taču šoreiz – tikai viens. Visu diplomātisko korpusu kā pieredzes bagātākais diplomāts pārstāvēja Īrijas vēstnieks Džeimss Henesijs.

Valsts prezidents Egils Levits uzsver – kamēr Rietumeiropā kara beigas nozīmēja brīvību, Latvijā turpinājās padomju okupācija.

"Viena daļa Eiropas tika atbrīvota, un mēs kopā ar šīm valstīm, šīm tautām priecājamies par to, ka šis karš beidzās, un šīs valstis, šīs tautas atguva savu brīvību. Latvija nepieder pie šīm valstīm," sacīja Levits.

Savukārt Kariņš atgādina, ka vienu okupāciju nomainīja otra. "Tā nav mūsu uzvaras diena. Tā ir viena okupācija, kas nomainās ar otru okupāciju. Bet jebkurā gadījumā labi, ka tā viena totalitārā vara tika sagrauta, bet pagāja vēl 50 gadi, kamēr tā otrā arī tika sagrauta, faktiski sabruka pati no sevis," atzina Kariņš.

Kara beigu atceres dienas priekšvakarā Saeima lēmusi, ka no 1. jūlija jebkurā publiskā vietā būs aizliegts izmantot nacistu un padomju simboliku, ja mērķis ir totalitāros režīmus slavināt vai attaisnot to noziegumus. Pārkāpējiem pienāksies sods līdz 350 eiro. Savukārt diskusijas turpinās par to, kā aizliegumu attiecināt uz publiskajiem pasākumiem, ko regulē cits likums. Pirms divām nedēļām Saeima noteica, ka nacistu un padomju režīmu simboliku, formastērpus un citus atribūtus pasākumos drīkstēs izmantot, ja mērķis nav režīmus slavināt un ja atļauju devusi pašvaldība. Valsts prezidents pašvaldības iesaistīšanu uzskata par robu likumā, kas ļaus aizliegumu apiet. Tāpēc pirmo reizi amatā Levits likuma grozījumus nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

"Latvija, es teiktu tā, vairāk nekā jebkura cita valsts ir cietusi no abām totalitārajām varām, un tas ir apvainojums Latvijas valstij un latviešu tautai, ja šāda simbolika tiek valkāta šodien. Šeit likumā nevarētu būt nekādas apiešanas iespējas," pauda Levits.

Pilnīgs abu totalitāro režīmu simbolu aizliegums gan nav paredzēts, izņēmumus iecerēts attiecināt uz gadījumiem, kad minēto simbolu izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu, un to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu. Īpaši noteikumi ir sapulcēs, piketos un gājienos, kur likums pilnībā aizliedz lietot gan padomju, gan nacistu simbolus.

Covid-19 koronavīrusa
izplatība Latvijā
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti