ĪSUMĀ:
- Vēl 2017. gadā Lietuvā bija 60 bērnu tiesību aizsardzības nodaļas katrā pašvaldībā.
- Pirms nepilniem diviem gadiem izveidota viena valsts iestāde ar 12 reģionālajiem centriem.
- Tas ļāvis izvairīties no bāriņtiesu darbinieku atkarības no vietvaru politiķiem.
- Lietuvā lēmumus par bērna nošķiršanu no ģimenes pieņem tiesa.
- Lietuvas viceministre: Jaunā sistēma aizvien saskaras ar neaptveramiem izaicinājumiem.
- Statistika: salīdzinot gadu pirms un pēc reformas, Lietuvā no ģimenēm izņemti par pusi mazāk bērnu.
- Latvijā jauno bērnu tiesību aizsardzības sistēmas modeli izstrādās līdz šī gada beigām.
Par problēmām bērnu tiesību aizsardzības un aprūpes sistēmā sabiedriskie mediji sāka vēstīt 2017. gadā. Šovasar atbildīgie politiķi arī paziņoja – bāriņtiesas un VBTAI ir vājākie posmi bērnu interešu aizstāvībā.
Latvijā patlaban ir 121 bāriņtiesa. Tas ir vairāk, nekā valstī ir pašvaldības, un norāda, ka sistēma ir ļoti sadrumstalota. Lietuvā, ko Latvija izmanto kā paraugu reformām, arī vēl 2017. gadā bija 60 bērnu tiesību aizsardzības nodaļas katrā pašvaldībā, taču pirms nepilniem diviem gadiem izveidota viena jauna valsts iestāde ar 12 reģionālajiem centriem.
Tas ļāvis izvairīties no bāriņtiesu darbinieku atkarības no vietvaru politiķiem, kā arī ir panācis, ka visā valstī lēmumus pieņem pēc vienotiem standartiem. Turklāt Lietuvā lēmumus par bērna nošķiršanu no ģimenes pieņem nevis valsts vai pašvaldības, bet gan tiesa. Šo pieredzi vēlas pārņemt arī Latvija, un arī pie mums iecerēts iegrožot pašvaldību pilnvaras, to vietā veidot jaunu iestādi ar vairākiem reģionālajiem centriem.
"Pāris gadus atpakaļ viņi bija tieši tādā situācijā, kādā esam mēs. Bāriņtiesa bija zem pašvaldības pārraudzības. Cik daudz pašvaldību, tik dažāda bērnu tiesību aizsardzības prakse tiek īstenota. Un arī tās galvenās problēmas, ko viņi min, tā ir bijusi sabiedrības pretestība, jo sabiedrībai likās, nu mums tūlīt būs tāpat kā Norvēģijā, pēc katra zvana tūlīt ieradīsies mobilā brigāde un bērnus izņems no ģimenes," teica labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV").
Arī Lietuvā problēmas bērnu tiesību aizsardzības sistēmā kļuva pamanāmas tieši pēc tam, kad par nepieņemamo sāka vēstīt žurnālisti. 2017. gada ziemā Kauņā mira kāds četrus gadus vecs zēns, kuru līdz nāvei piekāva viņa patēvs.
Vardarbības problēmas šajā ģimenē netika pamanītas, tikmēr citās pašvaldībās bērnus no ģimenēm šķīra nepārdomāti un vecāki regulāri vērsās tiesā. Tas lika kardināli mainīt pastāvošo kārtību. Lietuva bērnu tiesību aizstāvības uzdevumus nodeva jaunizveidotai valsts iestādei, kas nodrošinot vienādus darba standartus tuvākās un tālākās pašvaldībās.
"Šodien, kad jau pagājuši divi gadi, kopš šī jaunā sistēma strādā, tā aizvien saskaras ar neaptveramiem izaicinājumiem. Pārmaiņas ir skaidri parādījušas, cik akūti pašvaldībās pietrūkst sociālo pakalpojumu. Arī sabiedrība ir kļuvusi daudz atbildīgāka. Daudz atsaucīgāka pret problēmu, ko viņa redz. Vairs nepiever uz to acis," teica Lietuvas Sociālo un darba lietu ministrijas viceministre Vilma Augiene.
Lietuvas sistēma tagad sadalāma divās daļās. Pirmā ir vērsta uz strādāšanu ar ģimeni, lai bērns nebūtu jāizņem. Uz izsaukumiem katru diennakti brauc reģionālo punktu mobilās brigādes, kas pēc tam motivē ģimeni un mēnesi diendienā ar ģimeni strādā. Otra daļa ir tiesiskā aizsardzība, kas nodota tiesu rokās.
Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā lielākie reformas kritizētāji bija pašvaldības un to darbinieki, kas pildīja daļu bāriņtiesu funkciju. Piemēram, Viļņas pašvaldībā darbu līdz ar reformu pameta 20 no kopumā 50 darbiniekiem.
Lai gan visiem darbiniekiem esot piedāvāts pārnākt strādāt jaunizveidotajā sistēmā, daļa esot pretojušies pārmaiņām, daļa izvēlējusies pavisam pamest šo darbu. Viļņas pašvaldībā stāstīja, ka arī iepriekš pašvaldību darbinieki strādājuši profesionāli un tagad darbs notiekot lēnāk.
"Tā nav problēma, ka vietvarām ir mazākas pilnvaras, taču garās birokrātiskās procedūras gan rada problēmas," sacīja Viļņas pilsētas pašvaldības Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Nadežda Buinickiene.
Ieguvumus gan parāda statistika. Salīdzinot gadu pirms un pēc reformas, redzams, ka Lietuvā no ģimenēm izņemts par pusi mazāk bērnu. Un nav bijis skaļu gadījumu, kad problēmas ģimenē novedušas līdz letālām sekām. Rezultāti ir ātri, un lietuvieši labprāt ar mums dalīsies pieredzē.
"Es ieteiktu fokusēties ne tikai uz to, kā sodīt, bet arī kā palīdzēt. Kad sistēma ir centralizēta un spēles noteikumi visiem ir vieni un tie paši, tad tas strādā veiksmīgi, turklāt ātri un uzreiz," klāstīja Lietuvas Sociālo un darba lietu ministrijas viceministre.
Jans Maciejevskis ir Viļnas apgabaltiesas tiesnesis, kurš tagad pieņem lēmumus par bērna izņemšanu no ģimenes un ievietošanu citā ģimenē vai institūcijā. Tāpat arī tikai īpaši apmācīti tiesneši tagad izšķir ģimenes strīdus, kuros iesaistīti bērni. Par spīti bažām, ka tas tiesas vienīgi noslogos, prakse rādot, ka ir iespējams tik galā.
"Viss šis process ir kļuvis daudz caurskatāmāks un attiecīgi daudz taisnīgāks attiecībā gan pret vecākiem, gan pret bērniem. Parlamentam ir jāuzņemas līdera loma un jāparāda sabiedrībai, kādā virzienā Latvija dosies," sacīja Maciejevskis.
Latvijā jauno bērnu tiesību aizsardzības sistēmas modeli izstrādās līdz šī gada beigām, bet valdības dienaskārtībā to paredzēts skatīt nākamgad pavasarī.
