Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Bankomātos iemaksātās naudas izcelsmi padziļināti nepētīs

Latvijā bankomātos iemaksātās naudas izcelsmi padziļināti nepētīs

2,67 miljardi eiro – tāda ir summa, kāda pērn iemaksāta Latvijas bankomātos. Lai arī daļa no šīs naudas varētu būt aplokšņu algas, atbildīgajām iestādēm īsti nav priekšstata, cik lielā mērā. Valsts ieņēmumu dienests no bankām nesaņem detalizētu informāciju par šīm iemaksām, un, lai arī daudzu gadu garumā par to cīnījās, tagad arī vairs neuzstāj, ka šīs ziņas vispār būtu vajadzīgas.

2014. gadā tie bija 2,38 miljardi eiro, 2015. - 2,59 un 2,67 miljardi eiro – 2016. gadā. Priekšstats par to, kas tā par naudu, gan Valsts ieņēmumu dienestā, gan banku nozarē ir aptuvens. Zināms, ka aptuveni pusi ieskaita juridiskās personas, otru – fiziskās, bet, vai šīs summas ir oficiāla vai neoficiāla alga, aizdevumi vai radu dāvinājumi, nav pētīts. Vēl 2013. gadā "Panorāmai" toreizējā VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore Ināra Pētersone atzina, ka tas būtu analīzes vērts.

"Mēs bijām mēģinājuši risināt ar kredītiestāžu asociāciju, ka mēs varētu tikt pie šīs informācijas, pie kaut kāda apjoma, vai tas ir par gadu vai mēnesi, bet diemžēl mums tādas neproduktīvas sarunas ir bijušas, bet tā priekš nodokļu administrēšanas būtu ļoti svarīga informācija," tolaik teica Pētersone.

2014. gadā Valsts ieņēmumu dienests Finanšu ministrijā turklāt iesniedza likuma grozījumus, paredzot prasību bankām sniegt informāciju par fiziskās personas skaidras naudas iemaksām savā kontā, arī bankomātā, ja gada laikā iemaksas veiktas ne mazāk kā astoņas reizes un kopsummā pārsniedz 6000 eiro. Tomēr tālāk šis jautājums netika virzīts. Un tagad arī pašā Valsts ieņēmumu dienestā uz  to neuzstāj.

"Mums ir jādomā par citiem risinājumiem, nevis nemitīgas informācijas saņemšanu no kredītiestādes," saka VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā. "Iespējams, ir jādomā par to, lai, piemēram, mazumtirdzniecībā maksājumi maksimāli pārietu uz bezskaidras naudas norēķiniem, arī darījumos starp fiziskām un juridiskām personām."

Aizdomīgi darījumi - konta apgrozījumā tikai skaidras naudas darījumi, liels darījumu apjoms; ienākošie darījumi - mazas summas, izejošie – lielas.

Tāpat esot jāapsver, vai līdzīgi kā valsts sektorā arī privātajā nevajadzētu noteikt, ka algas izmaksājams tikai pārskaitījuma veidā, nevis skaidrā naudā, kā ir atļauts šobrīd. Valsts ieņēmumu dienestā turklāt atgādina, ka sadarbība ar bankām jau notiek, jo tām ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem.

Piemēram, ja konta apgrozījums pārsvarā sastāv no skaidras naudas operācijām, noticis neraksturīgi liels darījuma apjoms, ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām, vai arī privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 60 000 eiro vai vairāk.

Vai šāds aizdomīgs darījums ir arī piemēram, ikmēneša iemaksas kontā ilgstošā periodā, viennozīmīgas atbildes nav un uz to nevar atbildēt arī Latvijas Komercbanku asociācijā.

"Mēs tieši šodien ar Valsts ieņēmumu dienestu tikāmies un viena no sarunu tēmām bija par to, kādā veidā mēs definējam tās tipoloģijas, kā aizdomīgie darījumi tiek definēti," teica Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa. 

Komercbanku asociācijā, līdzīgi kā Valsts ieņēmumu  dienestā, norāda, ka drīzāk būtu jāveicina bezskaidras naudas norēķini un tas arī notiekot. Piemēram, pagājušajā gadā mazumtirdzniecībā bezskaidras naudas norēķini pieauguši vairāk nekā par 13 procentiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt