Latvija Eiropas Savienības dalībvalstu saimei pievienojās 2004.gadā, kad reizē ar to 1. maijā iestājās Igaunija un Lietuva, kā arī vēl septiņas tā saucamās jaunās ES dalībvalstis: Čehija, Kipra, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
Tā bija lielākā paplašināšanās kārta, kāda līdz šim bija pieredzēta bloka pastāvēšanas vēsturē. Vidēji katrā paplašināšanās kārta uzņemtas ne vairāk par 2-3 valstīm. Pašlaik Eiropas Savienībā ir 28 dalībvalstis, bet pēc Lielbritānijas izstāšanās bloks sastāvēs no 27.
2004.gadā Latvijas iestāšanos ES atbalstīja lielākā daļa nobalsojušo Latvijas pilsoņu - 67% no kopumā 71,5% balsstiesīgo, kuri piedalījās referendumā. Savukārt Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notika uzreiz pēc iestāšanās, jau piedalījās daudz mazāk cilvēku - vairs tikai ap 40% balsstiesīgo iedzīvotāju. Līdzīga aina pēc iestāšanās bija novērojama arī abās pārējās Baltijas valstīs.
Tomēr kopš tiem laikiem situācija ir mainījusies. Gan ekonomiskā krīze 2008.gadā, gan ģeopolitiskie izaicinājumi, kā arī Lielbritānijas izstāšanās un citi aktuāli jautājumi ir ietekmējuši situāciju dalībvalstīs.
To parāda arī jaunākā Eiropas Parlamenta „Eirobarometra” veiktā iedzīvotāju aptauja. Neskatoties uz pēdējā laikā augsto populisma vilni Eiropā, 57% eiropiešu joprojām pozitīvi novērtē savas valsts dalību Eiropas Savienībā, tādējādi teju vai sasniedzot pirmskrīzes rādītājus, kas 2007.gadā. bija 58%.
Latvijas iedzīvotāji šajā aptaujā pauduši viszemāko atbalstu ES starp Baltijas valstīm. To pozitīvi novērtējuši tikai 45%, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas bija - attiecīgi 65% un 67%.
Pirmo reizi aptaujā ES iedzīvotājiem tika vaicāts arī par ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, piemēram, situāciju Tuvajos Austrumos, kas izprovocējusi vēl nebijušu migrācijas plūsmu, tostarp uz Eiropu, Ķīnas un Krievijas varas pieaugums, kā arī Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu un Lielbritānijas lēmumu izstāties.
Šajos jautājumos lielākā daļa – 73% atbildēja, ka uz izaicinājumiem vislabāk ir reaģēt visiem kopā. Latvijā un Igaunijā tā domāja nedaudz zem vidējā ES rādītāja – 71% iedzīvotāju, bet Lietuvā 84% aptaujāto.
Tāpat, salīdzinot situāciju pirms gada, iedzīvotāji Eiropā sagaida pat vēl lielāku ES institūciju iesaistīšanos teju vai visās Savienības politikas jomās, vai tā būtu cīņa ar bezdarbu, terorismu vai nodokļu krāpšanos.
Daudzas jomas sakrīt arī ar Latvijas izvirzītajām iekšpolitikas un ārpolitikas prioritātēm 2017.gadam. Tās saistītas gan ar aktīvāku līdzdalību vienotas Eiropas projektā, to skaitā stiprinot Eiropas Savienības ārējo drošību un attiecības ar ES austrumu un dienvidu kaimiņiem. Arī konkurētspējas sekmēšana ir viens no Savienības stūrakmeņiem, kur Latvija vēlas veicināt savu tautsaimniecības nozares eksportu uz ārvalstīm. Lielu uzmanību Latvija pievērsusi arī savu tautiešu atbalstīšanai ārvalstīs, runājot par latviešu diasporām visā pasaulē.
