Svētdien lielā daļā Eiropas un arī Latvijā tiek atzīmēta staļinisma un nacisma upuru atceres diena. Pirms 76 gadiem Maskavā tika parakstīts Molotova-Ribentropa pakts, bet pirms 26 gadiem aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās Baltijas ceļā, savienojot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētas.
Atceroties šos notikumus, svētdien vakarā pie Brīvības pieminekļa tiks veidots svecīšu ceļš.
Tāpat, pieminot 1939. gada 23. augustā noslēgtā Molotova–Ribentropa pakta sekas un atceroties 1989. gada 23. augustā notikušo Baltijas Ceļu, svētdien pēc ilgāka pārtraukuma notika velobrauciens "Sigulda - Rīga". Karstais laiks neatturēja braukt gribētājus.
Velosipēdisti pēc plkst. 18 vakarā finišēja pie Brīvības pieminekļa, lai kopīgi iedegtu Ugunsceļu. LTV "Panorāma" stāsta, ka pasākumā sanākušie atminas ne tikai pirms 26 gadiem bijušos notikumus, bet arī pārrunā norises Ukrainā.
Tikmēr Lietuvā Baltijas ceļa gadadienu īpaši atzīmējusi visjaunākā paaudze.
Pie Baltijas ceļa memoriāla Viļņā paši savu miniatūro Baltijas ceļu izveidojuši vairāku bērnudārzu audzēkņi. Viņi pulcējās pie skulptūras, kurai dots nosaukums “Brīvības ceļš”. Tā tika izveidota pirms sešiem gadiem, lai atzīmētu Baltijas ceļa 20. gadadienu. Tās vēstījums ir turpināt iet brīvības un solidaritātes ceļu, stājoties pretī mūsdienu apātijai un pesimismam.
Savulaik lietuvieši Baltijas ceļā bija visplašāk pārstāvētie no Baltijas valstīm. Rietumu prese tolaik ziņoja, ka cilvēku ķēdi veidoja aptuveni miljons lietuviešu. Lietuva arī bija pirmā, kas pasludināja neatkarības atjaunošanu 1990. gada 11. martā nepilnu gadu pēc vērienīgās protesta akcijas.
Savukārt Tallinā svētdien notiekošajā totalitāro režīmu piemiņas konferencē astoņas valstis, tai skaitā arī Latvija, uzstājās ar kopīgu paziņojumu par nepieciešamību starptautiski izmeklēt komunisma noziegumus un nolēma izveidot darba grupu šī jautājuma risināšanai.
Ierosinājumu atbalstīja Čehija, Gruzija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija un Ungārija.
"Komunisma un nacisma noziegumu rezultātā gāja bojā vai savu tuvinieku nāvi piedzīvoja miljoniem cilvēku. Lielus zaudējumu cieta arī Igaunijas tauta. Ja komunistiskā okupācija Igaunijā ilgtu vēl vienu paaudzi, igauņu kā tautas novīšana kļūtu neatgriezeniska," sacīja Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu.
Ministrs norādīja, ka komunisma noziegumi nav nevienas starptautiskās tiesas kompetencē, tādēļ Igaunija ierosina izveidot starptautisku institūciju komunistisko noziegumu izmeklēšanai.
Svētdien Igaunijā pirmo reizi Eiropas līmenī tiek pieminēta 76.gadadiena kopš Molotova-Ribentropa pakta, kurš sadalīja Eiropu ietekmes sfērās, parakstīšanas 1939.gadā.
