Lietuviešu ātrās reaģēšanas spēki miera apstākļos ļautu operatīvi iesaistīt armiju valsts aizsardzībā, piemēram, nekonvenciāla kara gadījumā, kā tas bija Ukrainā, kad no Krievijas tika iesūtīti civilā tērpti provokāciju rīkotāji jeb tā sauktie „zaļie cilvēciņi”.
Latvijas Aizsardzības ministrija skaidro, ka Latvijas izraudzītais modelis būs balstīts uz Zemessardzi.
„Speciālu likumprojektu taisīt mums nav nepieciešams, jo mums ir iekšējās procedūrās visi šie jautājumi pilnībā noregulēti,” skaidroja aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Izņēmuma stāvoklī vai kara gadījumā mums ir skaidrs, kurai vienībai ir kāda gatavības pakāpe, kādi uzdevumi un kādā laikā kas ir jāveic, norādīja Nacionālo bruņoto spēku preses virsnieks Normunds Stafeckis.
„Savukārt miera laikā ir nesen izdarīti grozījumi valsts aizsardzības plānā, iekļaujot arī „zaļo cilvēciņu” jautājumu, un šeit būtiskākais, kas sabiedrībai jāsaprot, ka bruņotie spēki šajā gadījumā ir atbalsta sniedzēji, un arī šajā gadījumā mums ir skaidrs, ko bruņotie spēki dara, kura vienība un ko veic,” pauda Stafeckis.
Esot paredzams, ka nākamā gada laikā katrā Zemessardzes bataljonā izveidos ātrās reaģēšanas vienības. Izmantos arī armijas vienības, kas jau piedalās operācijās Eiropas Savienības un NATO spēku sastāvā un uz vietas Latvijā dislocētos sauszemes spēkus. Eksperti Latvijas modeli vērtē kā lētāku.
„Mūsu spējas realizēt līdzīgus projektus, kā to realizē lietuvieši, būs atkarīgas arī no mūsu militārā budžeta un arī mūsu NBS kapacitātes. Jo skaidrs, ka uzturēt vienības vai jebkurā gadījumā vairākus simtus vai tūkstošus karavīru paaugstinātā nepārtrauktā gatavībā tomēr prasa daudz lielākus resursus, nekā tas ir pašreizējās NBS struktūras gadījumā,” skaidroja Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Māris Cepurītis.
Bet būtiska nozīme ir tam, ka Latvijas aizsardzības modelis paredz arī apdraudējuma novēršanas profilaksi - ciešā sadarbībā ar robežsardzi, policiju un drošības dienestiem.
„Vēl pirms „zaļo vīriņu” ierašanās mums ir arī jāspēj rast risinājumu, kā cīnīties pret radikalizētiem cilvēkiem džinsās vai treniņbiksēs – jo šie te būs tie cilvēki, kas izveidos kodolu, ap kuru tad „zaļie vīriņi” potenciāli varētu grupēties,” norādīja Cepurītis.
Par to, cik ilgi mūsu spēkiem x-brīdī vajadzētu spēt noturēties pret agresoru, iekams sabiedrotie mums atsteigtos palīgā, izskan pretrunīgas prognozes.
"Gatavība rīcībai 48 stundu laikā ir nereālistiska. Tad karavīriem būtu jāguļ uniformās," uzskata ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas vadītājs Mārtins Dempsijs. Turpretim NATO ģenerālsekretāra vietnieka palīgs Džeimss Apaturajs aģentūrai LETA paudis, ka NATO ātrās reaģēšanas vienības katrā NATO dalībvalstī var ierasties 48 stundu laikā.
„Es nekomentēšu tos izteikumus. NATO samita laikā NATO valstu vadītāji pieņēma šo konkrēto lēmumu par šādu spēku izveidošanu un militāro plānotāju uzdevums ir to nodrošināt,” norādīja Vējonis.
Par to, kā to realizēt, vēl tiekot lemts. Plāns varētu tapt līdz gada beigām.
