Panorāma

Konservatīvie grib jaunu konkursu

Panorāma

Panorāma

NVO pieprasa ilgtermiņa stratēģiju bēgļu atbalstam

Latvijā atbalstu Ukrainas bēgļiem plāno pagarināt par 30 dienām

No kara bēgušajiem Ukrainas civiliedzīvotāju Latvijā paredzētais atbalsts noteikts pirmajām 90 dienām. Bet nu rasts risinājums pagarināt valsts palīdzības sniegšanu vēl par 30 dienām.

Latvijā atbalstu Ukrainas bēgļiem plāno pagarināt par 30 dienām
00:00 / 03:22
Lejuplādēt

Pirmdien, 23. maijā, visi plecu pie pleca – septiņu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas ikdienā ar bēgļu vajadzībām saskaras visvairāk un visskaudrāk – bija ieradušies savu pieredzi izstāstīt valdības vadītājam Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"). 

Ar 90 dienu atbalstu nepietiek

Organizāciju pārstāvji norādīja – jārēķinās ar palīdzības sniegšanu ilgtermiņā. Ukrainas atbalsta biedrības vadītāja Jana Streļeca norādīja – sabiedrībai jāsaprot, ka karš ir arī tepat, tikai citādākā formā.

"Tas ka mēs esam šobrīd jau noguruši, bet mums nav tiesības būt nogurušiem. Mums ir jāpalīdz Ukrainai un ukraiņiem un jāpalīdz noteikti būs vēl ļoti ilgi, jo labākajā gadījumā jau aktīvās karadarbības fāze beigsies rudenī, tad jau būs ļoti labi. Tas, ko mēs gribam uzsvērt, ir jādomā nevis nākamās 30 vai 90 dienas, bet mums ir jāpaņem viens pārejas periods un jādomā par ilgtermiņa šo problēmu risinājumu. Tas arī būtu daudz lētāk," sacīja Streļeca.

Tikšanās laikā ar NVO esot rasts apstiprinājums, ka varētu būt 30 dienu pārejas perioda atbalsta pasākumi.

"Mūsuprāt, tas ir nedaudz par maz. Mūsu piedāvājums, ka ir nepieciešams pārejas periods, kas varētu būt 90 dienas un  attiecīgi kura laikā mēs jau plānotu nākamo periodu," pastāstīja organizācijas "Tavi draugi" vadītājs Ulvis Noviks.

Organizācijas uz nākamo tikšanās reizi gatavo savus priekšlikumus atbalsta pasākumiem.

Jautājums par bēgļu ēdināšanu, par kuru iepriekš trauksmi cēla Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), tiks atrisināts. Neviens bēglis bez ēdināšanas nepaliks.

Paredzēts, ka periodu, kurā bēgļi saņem šādu atbalstu, pagarinās, un tikmēr tiks izstrādāts ilgtermiņa risinājums.

"Šis satraukums piektdienā, ko mēs nācām klajā, mēs runājām par to, situācija tiešām veidojās kritiska. (..) Šodien es sadzirdēju arī to, ka risinājums tiek meklēts un nav laika gaidīt vēl pēc divām dienām. Rītdien jāpieņem lēmums, lai atkal virzītos uz Saeimu un lai būtu šis rezultāts," norādīja LPS vadītājs Gints Kaminskis.

Pašvaldību savienības priekšsēdis arī norādīja, ka vietvaras turpina sniegt atbalstu bēgļiem, ēdināšanu, kā arī citus atbalsta pasākumus nepārtraucot.

Aicina iesaistīt NVO

Nevalstiskās organizācijas līdz šim nav piedalījušās sarunās ar lēmējvaru par Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta jautājumiem. "Tavi draugi" pārstāvis esot aicinājis valdībā izveidot atsevišķu darba grupu, taču saņēma atteikumu un aicinājumu turpināt strādāt ar Iekšlietu ministriju.

Nevalstiskās organizācijas norādīja, ka šajā situācijā no valsts neredz līderību un skaidru stratēģiju.

Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš pēc tikšanās norādīja, ka Iekšlietu ministrijai daudz intensīvāk jāstrādā pie Ukrainas bēgļu jautājumu koordinācijas.

Tikmēr Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!"), kas šobrīd pilda arī iekšlietu ministra pienākumus, premjeram nepiekrīt: "Es domāju – Ministru prezidentam būtu bijis jāsaprot, ka koordināciju starp dažādām ministrijām ir ļoti grūti izdarīt vienā līmenī stāvošām ministrijām. Nav tādas autoritātes."

Pabriks arī pastāstīja, ka lūdzis Ekonomikas ministrijai sagatavot dokumentus iesniegšanai otrdien, 24. maijā, valdībā, lai varētu lemt par atbalsta turpināšanu. Viņš cer, ka otrdien valdība pieņems 30 dienu pagarinājumu, ko jau šonedēļ varētu apstiprināt Saeima.

Jādomā arī par integrāciju

Izmitināšanas, ēdināšanas un nodarbinātības problēmas pašlaik ir būtiskākās bēgļu atbalstā, taču tās nav vienīgās.

"Providus" migrācijas un integrācijas pētniece Agnese Lāce norādīja uz starptautisko pieredzi, proti, neviens nezina, kad bēgļi varēs droši atgriezies. Bet daļa bēgļu, kam mājas sagrautas, paliks uzņemošajās zemēs. Un par to jādomā jau tagad.

"Šobrīd, protams, fokuss ir uz pamatvajadzību nodrošināšanu. Bet turpmāk mums ir jādomā par integrāciju daudz visaptverošākā veidā. Mums ir jādomā par valodu, mums ir jādomā par jēgpilnu iesaisti darba tirgū izglītībā," sacīja Lāce.

KONTEKSTS:

Krievijas sāktais karš ir piespiedis bēgļu gaitās doties miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, tai skaitā ukraiņu bērnus. Visvairāk bēgļu uzņem Ukrainas kaimiņvalsts Polija.

Arī Latvija uzņem kara bēgļus, un saskaņā ar valdības apstiprināto plānu Latvijā paredzēts nodrošināt atbalstu kopumā līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Plāna īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro. Latvija arī apņēmusies atrast mācību iestādes kara bēgļu bērniem, lai viņi neiekavē mācību procesu.

Tomēr vairākām Latvijas pašvaldībām ir bažas par Ukrainas bēgļu izmitināšanu pēc valsts atbalsta beigām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt