Ministrs norādīja, ka Latvija Ukrainas prasību atbalstīs kā trešā puse.
The government decided that #Latvia as the third party will support #Ukraine in its case against #Russia before International Court of Justice relating allegations of genocide #WeStandwithUkriane
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) March 1, 2022
Preses konferencē pēc valdības sēdes Rinkēvičs norādīja, ka vēl citas deviņas valstis plāno nostāties Ukrainas pusē.
Pēc viņa teiktā, šajā procesā iesaistīti juristi no Valsts prezidenta kancelejas, Ārlietu ministrijas un citām ministrijām.
"Iespējams, notikumiem attīstoties, Latvija arī sagatavos īpašu prasību pret Krievijas Federāciju, kas saistīta ar noziegumiem pret mieru, genocīda jautājumiem. Pilnīgi noteikti mēs aicinām arī Starptautiskās krimināltiesas prokuroru izmeklēt faktiski kara noziegumus, piemēram, Harkivas un tās civiliedzīvotāju bombardēšanu. Es gribētu teikt, ka vēstures dzirnas maļ lēni, bet labi, tāpēc atbildīgie agrāk vai vēlāk nonāks līdz Hāgas tribunālam," sacīja Rinkēvičs.
KONTEKSTS:
Ukraina 27. februārī oficiāli iesniegusi prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā, pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena genocīds izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
