Latvijas pozīcija paredz divus galvenos nosacījumus, ar kādiem Latvija piekrīt aizdevuma programmas piešķiršanai Grieķijai.
Pirmais nosacījums ir, ka Grieķijas parlamentam ir jāapstiprina valsts glābšanas programma ar iepriekš pieņemtā saprašanās memoranda starp Eiropas Komisiju (EK), Starptautisko valūtas fondu (SVF) un Eiropas Centrālo banku (ECB) nosacījumiem. Grieķijas parlaments šos nosacījums piektdien akceptēja, taču atbildīgās eiro zonas institūcijas vēl pārbaudīs, vai Grieķijas lēmums ietver visus tā nosacījumus.
Tāpat Latvijas pozīcija paredz tā saucamo sarkano līniju - ja parādīsies iniciatīva, ka Grieķijas valsts parāds varētu tikt "norakstīts", tad Latvija tam piekritīs tikai tad, ja visi izdevumi, kas rastos no šāda lēmuma, Latvijai tiktu kompensēti 100% apmērā. Tādējādi Latvijas valsts budžets neciestu zaudējumus.
Latvija sarunās par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai ietur līdzīgu pozīciju kā Vācija, Austrija, Nīderlande, Somija un abas pārējās Baltijas valstis.
Valdības ārkārtas sēde tika sasaukta, jo ir nepieciešams apstiprināt mandātu Latvijas pārstāvim, lai šā gada pirmdien piedalītos Eiropas Savienības Padomes ierosinātajā rakstiskajā procedūrā un šā gada 19.augusta Eiropas Stabilitātes mehānisma valdes un direktoru padomes sēdē balsotu par lēmumiem, kas nepieciešami, lai uzdotu Eiropas Komisijai (EK) parakstīt saprašanās memorandu ar Grieķiju un izmaksāt tai pirmo maksājumu.
Arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti pirmdien aiz slēgtām durvīm atbalstīja Latvijas pozīciju par starptautiska aizdevuma piešķiršanu Grieķijai.
Pēc Eiropas lietu komisijas sēdes komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne ("Vienotība") sacīja, ka Latvija uzstās uz Grieķijas atbildību par savām saistībām: "Latvijas valsts neatbalsta un nekad neatbalstīs, tieši tāpat kā Eiropgrupa, respektīvi, visi Eiropas Savienības finanšu ministri neatbalsta un nekad neatbalstīs, parādu norakstīšanu Grieķijai. Pat ja šāda situācija iestātos, Eiropas lietu komisija Saeimas vārdā ir lēmusi, ka Latvijai ir jāizmanto veto tiesības, tātad nekāda parādu norakstīšana nedrīkst notikt. Tas bija būtiskais labojums, ko Eiropas lietu komisija šodien ieviesa šajā pozīcijā."
Tajā pašā laikā komisijas priekšsēdētāja uzsver, ka bažas par zaudējumiem Latvijai viņai neesot, jo jaunais aizdevums Grieķijai netiks dots no dalībvalstu kabatām. Apjomīgo naudas summu Grieķijai sagādās Eiropas Stabilitātes mehānisms. "Šī starptautiskā finanšu institūcija [Eiropas Stabilitātes mehānisms], kuras daļa pieder arī Latvijai, ir ar ļoti labu reputāciju. Tā ir izcils kredītreitings. Tas nozīmē, ka šī starptautiskā finanšu institūcija ļoti sekmīgi var aizņemties naudu kapitāltirgos. Un tieši šādā viedā tiks piesaistīts finansējums Grieķijai. Šinī gadījumā, kamēr Grieķija turpinās sadarboties gan politiskā, gan administratīvā tehniskā līmenī ar Eiropas Savienību un šo Eiropas Stabilitātes mehānismu, nav riska, ka Latvija šeit pazaudēs naudu," stāstīja Čigāne.
Tikmēr Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss uzsver - šobrīd parādu norakstīšanas iespēja netiek apspriesta: "Parādu norakstīšanu skaidri Eiropas finanšu ministri, tāpat kā 12. jūlijā Eirosamitā, skaidri, melns uz balta, ir uzrakstījuši, ka parādu norakstīšana netiek izskatīta."
Eiropas lietu komisijas lēmumā par palīdzību Grieķijai starp koalīcijas deputātiem no balsošanas atturējās Nacionālās Apvienības deputāts Edvīns Šnore. Programmu neatbalstīja arī opozīcijas deputāti.
„Saskaņas” pārstāvis Igors Pimenovs uzskata, ka skarbie aizdevuma nosacījumi tikai pasliktinās Grieķijas ekonomisko situāciju: "Tie priekšnosacījumi īstenībā ir balstīti uz skarbās politikas pamatiem, vēl stingrākiem, nekā bija piešķirot Grieķijai pirmo un otro – iepriekšējās palīdzības programmas. Tas palielinās uzņēmējdarbības stagnācijas riskus un neveicinās Grieķijas ekonomikas attīstību."
Eiropas lietu komisija pirmdien turpināja piektdien sākušos sēdi, jo piektdien nebija kvoruma lēmuma pieņemšanai. Par aizdevuma piešķiršanu Grieķijai pirmdien bija sasaukta ārkārtas koalīcijas partiju sadarbības padomes sēde, kā arī valdības ārkārtas sēde.
Jau vēstīts, ka Grieķijas parlaments piektdienas, 14.augustā, rītā apstiprināja vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par trešo starptautisko aizdevumu 85 miljardu eiro apmērā. Vienošanās tika apstiprināta, pateicoties opozīcijas deputātu balsīm, pēc debatēm, kas bija ilgušas visu nakti.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs bija aicinājis parlamentu apstiprināt šo vienošanos, "lai nodrošinātu valsts spēju izdzīvot un turpināt cīņu".
Grieķijai un tās kreditoriem – Eiropas Savienībai (ES), Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) – ir galīgi jāvienojas par jaunu aizdevumu līdz 20.augustam, kad Grieķijai būs jāatmaksā 3,4 miljardi eiro no sava parāda ECB.
Lai aizdevums tiktu piešķirts, Grieķijai vajag veikt fiskālus un citus ekonomiskās politikas pasākumus, tai skaitā reformēt gāzes tirgu, atcelt agras pensionēšanās plānus, likvidēt degvielas cenas atlaides lauksaimniekiem un palielināt dažus nodokļus. Tāpat plānots Grieķijā izveidot privatizācijas fondu, kā arī ieviest jaunu banku regulējumu, paredzot glābšanu gadījumā pirmkārt iesaistīt banku īpašnieku līdzekļus, nevis nodokļu maksātāju naudu.
