Atbildīgi par bērnu lieko svaru ir ne tikai sāļās un saldās pārtikas ražotāji, bet arī vecāki. Tieši viņi var gan ierobežot datora un mobilā tālruņa lietošanu, gan iedvesmot bērnu sportot.
Pie Māras dīķa satiktā Elīna Priedīte, kas kopā ar citām jaunajām māmiņām vingro, kamēr viņas dēls Alens pieskata mazo brālīti, atzīst, ka nereti nākas Alenu atraut no telefona vai datora. Priedīši ir aktīva ģimene, labā laikā cenšas dzīvoklī nesēdēt, ziemā ģimene cenšas slēpot, bet vasarā brauc ar velosipēdiem.
"Mans puika gan nav izņēmums, patīk dators, lieku reizi dzenu ārā un mēģinu nodarbināt," stāsta Priedīte.
Alenam vislabāk patīk komandu sports. Tajā viņš arī trenējas – gan futbolā, gan florbolā.
Fiziskās aktivitātes vismaz stundu dienā – tāds ir Pasaules Veselības organizācijas ieteikums. Lai gan Latvijā aptaukošanās rādītāji nav tik dramatiski kā vecajās Eiropas valstīs, tomēr arī Latvijā ir jādomā, jo deviņgadīgo vidū aptaukošanās rādītāji jau ir uztraucoši.
Pasaules Veselības organizācijas Neinfekciju slimību profilakses un kontroles Eiropas biroja vadītājs Žoao Breda skaidro, ka dažkārt cilvēki uzskata, ka liekais svars vai aptaukošanās ir tikai jautājums par estētiku. Taču tā nav. Liekais svars rada nopietnas veselības problēmas, tajā skaitā onkoloģiskās saslimšanas, uzsver eksperts.
Organizācijas rīcībā ir dati par 40 valstīm. Ir satraucoši, ka bērni ar aptaukošanos ir ļoti lielā skaitā - tie ir 10-25 % attiecīgajā vienaudžu grupā.
Salīdzinot ar 2012.gadu, 2015.gadā septiņgadīgu pirmklasnieku ar lieku ķermeņa masu vai aptaukošanos ir kļuvis nedaudz mazāk. Tomēr joprojām saglabājas augsts šādu bērnu īpatsvars – aptuveni 22%, stāsta Slimību profilakses un kontroles centra analītiķe Iveta Pudule.
Latvija jau ilgstoši seko līdzi septiņus gadus vecu bērnu svara datiem. Lai gan straujš svara pieaugums pirmklasniekiem ir apstājies, līkne iet uz augšu vēlāk.
"Zēniem šis liekā svara un aptaukošanās īpatsvars ir lielāks nekā meitenēm un sasniedz gandrīz ceturtdaļu. Un meitenēm tas ir ap 20 % un mēs varam redzēt, ka divas pēdējās aptaujas uzrāda jau tādu kā izlīdzināšanos. Aptaukošanās un liekais svars zēniem nepieaug. Arī meitenēm pēdējā aptauja uzrāda pat nelielu samazinājumu,” norāda Pudule.
Šoreiz pirmo reizi ievāca datus ne tikai par septiņgadīgiem bērniem, bet arī par deviņgadīgiem, kas atbilst trešās klases skolēnu vecumam. Šajā vecuma grupā situācija ir sliktāka un bērnu īpatsvars ar lieko svaru vai aptaukošanos jau ir gandrīz 26%. Turklāt zēnu īpatsvars ar lieko svaru un aptaukošanos ir daudz augstāks nekā meiteņu.
Bija laiks, kad Rīgā skolēniem liekais svars bija lielāka problēma nekā laukos dzīvojošiem, bet nu šī atšķirība samazinājusies. Rīgā šis skaitlis ir līdzīgs kā laukos - īpatsvars gājis un leju un laukos palielinājies.
„Tas sarežģītais vienmēr ir tajā, ka ieguvumi no fiziskās aktivitātes un pareiza uztura nekad nenotiek vienas divu dienu laikā. Tam nepieciešams ir ilgāks laika posms. Tas, ko mēs jau šobrīd redzam, tās zināmās aktivitātes, kas Latvijā ir bijušas, lai mainītu likumdošanu attiecībā pret saldinātajiem dzērieniem, mainot nodokļu likmi, šo dzērienu patēriņš uzturā mazinās, un līdz ar to nāk arī veselīgāki ieradumi,” secina veselības ministre Anda Čakša.
Veselības ministrijā pauž, ka nodokļa palielinājums saldinātajiem dzērieniem nesusi pozitīvus rezultātus. Bērni tiešām sākuši vairāk dzert ūdeni. Tāpat visa atbildība par bērna svaru ir jāuzņemas vecākiem. Jo tieši viņi gatavo ēdienu, ļauj pirkt čipsu pakas un palikt mājās pie datora, nevis mudina sportot un rāda piemēru.
Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis Breda uzsver - ja bērni vairāk vingro, viņiem labāk sokas mācībās. Latvijā ir obligātas divas sporta stundas nedēļā, var būt arī vairāk. Taču eksperts uzskata, ka Latvijai ir kur augt. Piemēram, Slovēnijā un Ungārijā sportam skolā katru dienu veltīta viena stunda, un tur rādītāji ir būtiski uzlabojušies.
