"Vīrusa slimības izplatība faktiski tiek kontrolēta. Saslimstības skaits neiet strauji uz augšu. Ir kritums. Mēriem, kurus mēs esam pieņēmuši - distancēšanās, cilvēku nesatikšana - ir efekts. Tas nenozīmē, ka līdz ar to viss ir pārvarēts. Mēs visā epidēmijas vētrā kādu laiku dzīvosim un strādāsim, lai vīrusa izplatību apturētu kopīgiem spēkiem," teica Kariņš.
Premjers norādīja, ka ir panākta politiskā vienošanās par vairākām lietām, kuras tiks skatītas Ministru kabineta sēdē. Starp tām ir arī ārkārtējās situācijas pagarināšana. Ministri uzklausīs speciālistu viedokli un, visticamāk, ārkārtējā situācija tiks pagarināta vēl uz četrām nedēļām, skaidroja premjers.
Kariņš preses konferencē arī atklāja, ka
valdība jau sākusi apzināt iespējamos scenārijus ierobežojumu atcelšanai.
"Paredzu, ka tas būs pakāpenisks [process]. Mēs jau sākam plānot. Mums ir nauda, ko varētu izmantot, un ir jāskatās, kā to naudu ieguldīt," sacīja Kariņš.
Valdību veidojošo partiju pārstāvji vienojušies arī par 2 miljonu eiro pārdali atbalstam drukātajiem un raidošajiem medijiem, pabalstu shēmu pilnveidošanu, vairāk palīdzot ģimenēm un bērniem, kā arī par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu pārcelšanu uz septembri.
Konceptuāla vienošanās panākta, ka Covid-19 krīzes laikā tiks palielināts atbalsts ģimenēm ar bērniem, nosakot - ģimenei (persona), tai skaitā audžuģimenei un aizbildnim, kam aprūpē ir bērns līdz 18 gadu vecumam un kurai ir tiesības uz pašvaldības krīzes pabalstu,
pašvaldība varēs palielināt šī pabalsta apmēru par 50 eiro katram bērnam.
Plānots, ka šīs izmaksas valsts pašvaldībai kompensēs 100% apmērā.
Vienlaikus panākta konceptuāla vienošanās arī par papildu atbalstu dīkstāves pabalstu saņēmējiem. Arī viņi par katru bērnu varēs papildus saņemt 50 eiro.
Valdošā koalīcija arī vienojusies, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas tiks pārceltas uz 5. septembri.
Pašvaldību ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") žurnālistiem atzina, ka infekcijas gadījumu skaita pieaugums nav tik ātrs un smags, kā to liecinājušas pesimistiskākās ekspertu prognozes. "Esam pie ļoti ierobežota saslimušo skaita," pauda Pūce. Ministrs norādīja, ka gaidāmā situācija vasarā ir vēl pagaidām neskaidra, tādēļ vislabāk būtu vēlēšanas organizēt rudenī.
Savukārt tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis
Bordāns izteica pateicību visai sabiedrībai.
"Rezultāti ir visas sabiedrības nopelnīti. Latviešu sabiedrība ir prātīga. Pašsaprotama pašaizsardzības sajūta pasargājusi mūs visus. To vajadzētu uzturēt, kas ļautu ātrāk atgriezties pie normālas dzīves," norādīja Bordāns.
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. 25. martā pirmo reizi ir konstatēts, ka vīruss cirkulē sabiedrībā. 3. aprīlī Latvijā miris pirmais pacients, kuram diagnosticēta Covid-19 saslimšana. 99 gadus vecās sievietes tiešais nāves iemesls nebija Covid-19, bet gan citas hroniskas saslimšanas. 4. aprīlī ziņots, ka miris viens no patversmes “Zilais krusts” iemītniekiem, kuram bija vairākas hroniskas saslimšanas, kā arī Covid -19.
Lai ierobežotu infekcijas izplatīšanos Latvijā, 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim, nosakot stingrus pulcēšanās ierobežojumus. Visticamāk, ārkārtējo situāciju vēl pagarinās.
