Peldošajam dronam "Otter" nevajag nedz lidot, nedz iegrimt, lai veiksmīgi vēstītu par katru akmeni ūdenstilpes dzelmē. Latvijā tas esot pirmais ne tikai smalko sensoru dēļ, bet arī kopējas cenas dēļ. Tas maksā virs 200 tūkstošiem eiro, bet esot tā vērts.
"Mums vairs nav jādzen lielie kuģi, kuri ir ārkārtīgi degvielu tērējoši un vēl ievērojami cilvēkresursu noslogojoši.
Tad šo dronu mēs ieliekam piekabē, aizbraucam, nomērām, aizbraucam," pastāstīja "Rīgas brīvostas flotes" valdes loceklis Kaspars Ozoliņš.
Līdz šim hidrogrāfijas darbi veikti ar diviem speciāli aprīkotiem kuģiem, kuru vadīšanai nepieciešama vairāku cilvēku komanda. Peldošais drons viņiem darbu neatņemšot, bet palīdzēšot nokļūt vēl nebijušās vietās.
"Mēs braucam ar lielo kuģi, uz kuģa ir šis drons. Brīdī, kad kuģis tālāk vairs neiet, teiksim, iegrimes dēļ, sekls, vai šaurības dēļ. Vai tas ir kāds speciāls kanāls, kur nav jēgas kuģi dzīt iekšā – mēs ielaižam dronu. Veicam nomērījumu, pievienojam datus, braucam atpakaļ. Te visa runa ir par efektivitāti," stāstīja Ozoliņš.
Vēl nesen galvenais hidrogrāfa instruments bija rokas lote, uz kuras ir dziļuma atzīmes. Tagad datorā uzreiz apskatāma visa apkārtējā vide – gan zem, gan virs ūdens.
"Šo pašu pilsētas kanālu, kad viņu rekonstruēja, mēs mērījām ar rokas kārti, jo nebija šādas tehnoloģijas,"
pastāstīja hidrogrāfs, IT sistēmu inženieris Gatis Ceruss.
Ūdens drons neesot labdarības projekts, lai atbalstītu zinātni, tas esot reāls instruments, kurš jau savas spējas pierādījis.
"Var gluži ne sērkociņu kastīti, bet tādu rokas lieluma akmeni ļoti labi redzēt. Un mērījumu precizitāte ir ļoti liela. Instrumentālā ir it kā 3 centimetru robežās. Viens ir bijis reāls darba uzdevums. Mērījām Kojusalas grāvi, kas ir Krasta ielā. (..)Tur bija pasūtījums, viss labi sanāca, klientam dati nodoti. Otrs bija Dridža ezerā pārbaudīt dziļumu," stāstīja Ceruss.
Ar dronu veiksmīgi izdevies precizēt Latvijas un Baltijas dziļākā ezera dziļumu. Tagad zināms, ka Dridža ezers ir precīzi 66 metrus un 17 centimetrus dziļš.
