Panorāma

Luhanskas gubernators: Vairāk ieroču palīdzēs atsist okupantus

Panorāma

Panorāma

Hidrogrāfiskie mērījumi ar nebijušu precizitāti

Latvijā ar jaunu dronu mērījumi ūdenī notiks nebijušā precizitātē

Rīgas kanālā goda apli ceturtdien nopeldēja uzmērīšanas sistēmu drons, kuru iegādājusies "Rīgas brīvostas flote". Tas esot Latvijā vienīgais. Ar drona palīdzību varēs mērīt un pētīt zemūdens pasauli vietās, kur kuģi ar mērierīcēm tikt nevarēja.

Peldošajam dronam "Otter" nevajag nedz lidot, nedz iegrimt, lai veiksmīgi vēstītu par katru akmeni ūdenstilpes dzelmē. Latvijā tas esot pirmais ne tikai smalko sensoru dēļ, bet arī kopējas cenas dēļ. Tas maksā virs 200 tūkstošiem eiro, bet esot tā vērts.

"Mums vairs nav jādzen lielie kuģi, kuri ir ārkārtīgi degvielu tērējoši un vēl ievērojami cilvēkresursu noslogojoši.

Tad šo dronu mēs ieliekam piekabē, aizbraucam, nomērām, aizbraucam," pastāstīja "Rīgas brīvostas flotes" valdes loceklis Kaspars Ozoliņš.

Līdz šim hidrogrāfijas darbi veikti ar diviem speciāli aprīkotiem kuģiem, kuru vadīšanai nepieciešama vairāku cilvēku komanda. Peldošais drons viņiem darbu neatņemšot, bet palīdzēšot nokļūt vēl nebijušās vietās.

"Mēs braucam ar lielo kuģi, uz kuģa ir šis drons. Brīdī, kad kuģis tālāk vairs neiet, teiksim, iegrimes dēļ, sekls, vai šaurības dēļ. Vai tas ir kāds speciāls kanāls, kur nav jēgas kuģi dzīt iekšā – mēs ielaižam dronu. Veicam nomērījumu, pievienojam datus, braucam atpakaļ. Te visa runa ir par efektivitāti," stāstīja Ozoliņš.

Vēl nesen galvenais hidrogrāfa instruments bija rokas lote, uz kuras ir dziļuma atzīmes. Tagad datorā uzreiz apskatāma visa apkārtējā vide – gan zem, gan virs ūdens. 

"Šo pašu pilsētas kanālu, kad viņu rekonstruēja, mēs mērījām ar rokas kārti, jo nebija šādas tehnoloģijas,"

pastāstīja hidrogrāfs, IT sistēmu inženieris Gatis Ceruss.

Ūdens drons neesot labdarības projekts, lai atbalstītu zinātni, tas esot reāls instruments, kurš jau savas spējas pierādījis. 

"Var gluži ne sērkociņu kastīti, bet tādu rokas lieluma akmeni ļoti labi redzēt. Un mērījumu precizitāte ir ļoti liela. Instrumentālā ir it kā 3 centimetru robežās. Viens ir bijis reāls darba uzdevums. Mērījām Kojusalas grāvi, kas ir Krasta ielā. (..)Tur bija pasūtījums, viss labi sanāca, klientam dati nodoti. Otrs bija Dridža ezerā pārbaudīt dziļumu," stāstīja Ceruss.

Ar dronu veiksmīgi izdevies precizēt Latvijas un Baltijas dziļākā ezera dziļumu. Tagad zināms, ka Dridža ezers ir precīzi 66 metrus un 17 centimetrus dziļš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt