Dati par šo mācību gadu vēl tiek apkopoti, bet, kā liecina 2019./2020. mācību gada statistika, aptuveni 16 000 bērnu vecumā no 5 gadiem līdz pilngadībai nav reģistrēti nevienā no izglītības iestādēm Latvijā. Vairāk nekā 90% jeb gandrīz 15 000 no viņiem atrodas ārzemēs, bet ar Latvijas pilsonību.
“Tie nav tikai tie, kuri izbrauc viena gada laikā, bet tie, kuri arī ilgstošā laika periodā uzturas ārzemēs, kuri ir piedzimuši ārzemēs un vecāki nolēmuši viņiem izvēlēties Latvijas pilsonību. Līdz ar to viņiem ir Latvijas personas kods un viņi ir mūsu uzskaitē,” skaidroja Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs.
Dienesta informācija liecina, ka šie bērni izglītību iegūst ārzemju skolās. Runājot par Latvijā esošajiem bērniem, kuri nav reģistrēti kādā no izglītības iestādēm, iemesli tam esot vairāki. Piemēram, bezvēsts prombūtne, mājmācība ilgstošas slimošanas dēļ. Ir tādi, kuri mācības plāno sākt vien nākamajā mācību gadā. Ir arī daļa no jauniešiem, kuri strādā algotu darbu.
“Atsevišķos gadījumos, es teiktu, nevis vecāku neieinteresētība, bet vecāku vienaldzība vai zema cieņa pret izglītību.
Ir gadījumi, kad vecāks uzskata, ka 14-gadīgam bērnam labāk ir strādāt un pelnīt maizīti, nekā attiecīgi mācīties 7. klasē,” stāstīja Mihailovs.
Par katru no bērniem valsts dienestam ir sadarbība ar attiecīgo pašvaldību, kas arī rīkojas tālāk. Ir gadījumi, kad nākas lūgt pašvaldības policijas, sociālā dienesta un bāriņtiesas palīdzību. Visu dienestu iesaiste notiekot vien ļoti retos gadījumos.
Liepājā pašreiz fiksēti aptuveni 620 bērni, kuri nav reģistrēti nevienā no izglītības iestādēm pilsētā, lielākā daļa no viņiem – 580 – atrodas ārzemēs.
“Tas tiek noskaidrots caur viņu radiniekiem, caur pazīstamiem cilvēkiem. Mēs esam maza sabiedrība, mēs varam atrast un konstatēt, kas ar šiem bērniem ir. Pagājušajā mācību gadā mums bija 20 tādi bērni, kurus tiešām nevarēja nokonstatēt, nebija neviens cilvēks, kurš pasaka, jā, viņi ir izbraukuši,” komentēja Liepājas Izglītības pārvaldes speciāliste bērnu tiesību jautājumos Dace Liepa.
Esot arī gadījumi, kad var redzēt, ka cilvēkiem ir slikti dzīves apstākļi. Viņus aicina vērsties Sociālajā dienestā pēc palīdzības. Liepājā gan neesot situācija, ka vecāki kategoriski atsakās savus bērnus sūtīt skolā.
Kopumā valstī to bērnu skaits, kuri nav reģistrēti kādā no izglītības iestādēm, gadu gaitā samazinās, bet, kā informē Liepājas izglītības pārvaldes pārstāve – pilsētā šis skaits kopš 2008. gada nav bijis zemāks par 500.
