Latvijā apstiprināti pirmie divi pērtiķu baku gadījumi

Latvijā apstiprināti pirmie divi pērtiķu baku gadījumi, informēja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Abi slimnieki ir pieaugušie vecumā līdz 50 gadiem, un abiem bija  vienādi inficēšanās riski ārpus Latvijas. 

Piektdien SPKC informēja par pirmo pērtiķu baku gadījumu Latvijā, norādot, ka slimības gaita norit viegli, un slimnieks atrodas ārstniecības personas uzraudzībā. Kā preses konferencē skaidroja SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, par šo gadījumu var droši apgalvot – inficēšanās notikusi ārzemēs, Eiropas Savienības valstī, nevis Latvijā.

SPKC vēlāk vakarā informēja, ka piektdien sācis epidemioloģisko izmeklēšanu saistībā ar otro apstiprināto pērtiķu baku gadījumu Latvijā. Otrs slimnieks ir pieaugušais vecuma grupā līdz 50 gadiem, slimības gaita norit viegli, un arī viņš atrodas ārstniecības personas uzraudzībā. SPKC organizēja standarta pasākumus, lai novērstu infekcijas izplatīšanos. Epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Latvijā apstiprināts pirmais pērtiķu baku gadījums
00:00 / 02:50
Lejuplādēt

Infektoloģe Ludmila Vīksna SPKC sasauktajā preses konferencē informēja, ka šai slimībai raksturīgs:

  • straujš sākums,
  • 38-39 grādu temperatūra,
  • stipras galvassāpes un muskuļu sāpes,
  • aptuveni trešajā dienā parādās izsitumi,
  • vērojama limfātisko mezglu palielināšanās – šis simptoms var vedināt ārstu vai pacientu meklēt diagnozi pērtiķu baku virzienā.
  • tāpat izsitumi var parādīties arī uz plaukstām un pēdām, kas nav bieža parādība pie citām infekcijas slimībām.

Parasti slimība ilgst divas līdz četras nedēļas.

Tālākā SPKC rīcība, lai apturētu slimības izplatību, ir maksimāli ātri identificēt katru gadījumu, izolēt inficēto līdz brīdim, kamēr viņš vairs nav infekciozs, un informēt kontaktpersonas, kurām divas reizes dienā jāmēra temperatūra un jāvēro veselības stāvoklis, bet, parādoties kādiem saslimšanas simptomiem, jāvēršas pie ārsta.

"Mājas karantīna kā pie kovida šobrīd nav paredzēta, infekcija izplatās ļoti lēni un ne pārāk infekciozi, tur nepieciešams ļoti tuvs kontakts ar citu cilvēku," skaidroja Perevoščikovs, norādot –

lai arī kontaktpersonu pienākumi pērtiķu baku gadījumā nav tik stingri, tomēr piesardzību ievērot ir svarīgi.

Infektoloģe Vīksna gan atgādināja, ka aizvien ir citas slimības, kas var izpausties ar izsitumiem, tomēr to parādīšanās gadījumā ir ieteicams sazināties ar ārstu, kurš varēs izšķirt un lemt par izmeklējumiem.

Gan Vīksna, gan Perevoščikovs skaidroja, ka šī slimība izplatās lēni, inficēšanās notiek tuva kontakta apstākļos, bet iespējama arī inficēšanās gaisa pilienu ceļā, proti, ilgstoši atrodoties tuvumā inficētajai personai, proti, ja kontakts ir aptuveni metra distancē un ilgst vismaz astoņas stundas, tad inficēšanās ir iespējama.

Vīruss mīt arī cilvēka bioloģiskajos šķidrumos, tāpēc ne saslimušie, ne kontaktpersonas nevarētu būt donori trīs nedēļas.

Vīksna skaidroja, ka no zinātniskās literatūras zināms – lielākajā daļā gadījumu inficētais atveseļojas pats, tomēr atklāt saslimšanas gadījumus ir svarīgi, lai būtu zināms, cik daudz ir sasirgušo. Ir iespējama arī ārstēšana stacionārā, ja sasirgušajam simptomi pēc piecām dienām pastiprinās.

Pērtiķu baku ārstēšanai ir arī medikamenti, kurus Veselības ministrija plānojot iepirkt, taču zāles paredzētas tikai ļoti specifiskos gadījumos, jo medikamenti nav pietiekami izpētīti uz cilvēkiem, sacīja profesore Vīksna.

Epidemiologs Perevoščikovs arī skaidroja, ka problēma šīs saslimšanas gadījumā var būt sekundāra bakteriāla infekcija, kas var rasties, jo pacienti izjūt mokošu niezi. Viņš arī skaidroja, ka kopumā Eiropā ziņots par vairāk nekā 300 pērtiķu baku gadījumiem kopš maija sākuma, un neviens nāves gadījums Eiropas Savienībā nav reģistrēts.

Kā īpašas riska grupas viņš minēja zīdaiņus, grūtnieces un cilvēkus ar ļoti novājinātu imūnsistēmu.

Gadījumā, ja saslimušajām personām būs mājdzīvnieki, tad tiks apzināts arī to veselības stāvoklis.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Nacionālās references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins pauda prieku, ka Latvijā šajā gadījumā izdevās visai operatīvi reaģēt. Tāpat viņš skaidroja, ka laboratorijā pērtiķu baku infekcija tiek apstiprināta ar diviem testiem, tāpat nekavējoties tiek veikts tests uz citiem patogēniem, kas var noritēt ar izsitumiem, lai, nekavējot laiku, varētu izslēgt citas diagnozes.

KONTEKSTS:

Pērtiķu bakas ir radniecīga saslimšana pasaulē jau zināmajām bakām, kuras Pasaules Veselības organizācija par uzvarētu slimību atzina 1980. gadā. Maijā vairākās Eiropas valstīs izskanēja ziņas par šīs slimības gadījumiem, tādēļ Latvijas speciālisti brīdināja, ka inficēšanās riski pastāv, un aicināja būt vērīgiem, ja pēc temperatūras un drudža uz ķermeņa parādās izsitumi, kas atgādina vējbakas. Infektologi vienlaikus norādīja, ka šī slimība nav tik lipīga, ja salīdzina ar gripu un kovidu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt