Jēkabpiliešiem Elīnai Bataragai un viņas vīram Sandrim ir sava meita, ģimenē uzņemts puisēns no bērnunama, audžumeita ar īpašām vajadzībām un pirms kāda laika ģimenē bija uzņemta arī pusaudze, kurai piedzima bērniņš. Pašlaik meitene ar mazuli gan ģimenē vairs nedzīvo. Tieši pusaudzes uzņemšanu audžumamma nosauca par vienu no savas dzīves grūtākajām pieredzēm.
"Viens ir ļoti sarežģīti vispār saprast un izprast, un pieņemt pusaudzi, bet pilnīgi citā līmenī ir tad, kad tas pusaudzis ir tik ilgi cietis un izjutis sāpes. Es nevaru vispār iztēloties, kā var uzņemties kaut ko tik nopietnu, bez nopietna atbalsta atbalsta pamata," atzina audžumamma Elīna Bataraga.
Līdz šim Latvijā nav bijušas specializētas audžuģimenes tieši šai bērnu grupai. Par šādu vajadzību gan runāts gadiem ilgi, un arī statistika rāda, ka visvairāk bērnunamos esošo bērnu, – nedaudz virs 60% – ir tieši pusaudžu vecumā, kam vairāk raksturīgas uzvedības un atkarību problēmas. Un šiem bērniem atrast ģimeni ir visgrūtāk.
Labklājības ministrijā (LM) informēja, ka beidzot ir skaidrs plāns – no 2024. gada veidot specializētās audžuģimenes tieši šiem bērniem. Par to diskutēts, kopš Latvijā 2018. gadā ieviesa pirmās specializācijas.
Audžumammas no Jēkabpils Elīnas Bataragas pieredze rāda, ka atbalsta ir pamatīgi trūcis, ir bijis ļoti grūti, sekojusi arī izdegšana, depresija, pašas apmaksātas vizītes pie terapeita.
"Ir nepieciešams atbalstīt ģimenes, lai viņas spēj sevi pabarot. Es nerunāju par fizisko ēšanu, bet par tādu iekšējo, par to, ka audžuvecākiem ir jāspēj par sevi parūpēties," stāstīja audžumamma.
Ja pusaudzim ir uzvedības problēmas vai atkarības, ģimenei jāpalīdz tās risināt un jānodrošina visi vajadzīgie pakalpojumi. To labklājības ministrs Gatis Eglītis ("Konservatīvie") tagad sola, piesaistot, piemēram, Pusaudžu resursu centru, audžuģimeņu atbalsta centrus un vēl.
"Lai palīdzētu šīm ģimenēm tikt galā ar šo grūto un svarīgo uzdevumu, ir plānots izstrādāt gan mācību programmu šādām ģimenēm, gan piesaistīt papildu atbalstam speciālistus, dažādus pakalpojumus, ko valsts Labklājības ministrijas personā varētu pirkt no dažādām nevalstiskajām organizācijām," teica ministrs.
Atbalstu palielināt gan finansējuma apmērā, gan nodrošinot pakalpojumus un apmācības sola arī aizbildņiem, kuri audzina bez vecāku gādības palikušos bērnus un jauniešus.
Tikai ar cilvēka labo gribu vien esot par maz, norādīja arī ministrijas atbildīgā departamenta direktore.
"Veiksmes faktors viennozīmīgi ir tas, ka ģimene ir sagatavota, ka ģimene ir gatava izaicinājumiem, jo šie bērni ir ar ļoti traumatisku pieredzi. Uzvedības un atkarību problēmas ir faktiski sekas, un cēlonis ir šī traumatiskā pieredze. Nepieciešamais atbalsts ir ārkārtīgi augsts," atzina LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme.
Konkrētus mērķus ar skaitļiem, cik bērnu, sagaidāms, ka varētu nonākt šādās ģimenēs un kā tas varētu ietekmēt aprūpes centros mītošo skaitu, ministrijā nav apzinājuši. Tas būšot atkarīgs arī no sabiedrības intereses.
