Daudzi bēgļi no Ukrainas, kas pašlaik patvērumu meklē Latvijā, savā dzimtenē, ļoti iespējams, kļuvuši par lieciniekiem kara noziegumiem. Lai šīs liecības neietu zudumā, ģenerālprokuratūra tās apkopos iesniegšanai Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā. Par to pirmdien, tiekoties ar tieslietu un ārlietu nozaru pārstāvjiem, vienojās Valsts prezidents Egils Levits.
"Prokuratūra ņems liecības no cilvēkiem, kas ir aculiecinieki kara noziegumiem Ukrainā. Tās attiecīgi noformēs un nodos izmeklētājiem Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā. Jo, protams, ne katrs stāsts ir liecība šādā procesā. Tādēļ ir ļoti svarīgi to noformēt. To mūsu prokuratūra izdarīs un nosūtīs to izmeklētājam," stāstīja Levits.
Starptautiskā krimināltiesa jau sākusi izmeklēšanu par Krievijas kara noziegumiem, un tās izmeklētāju grupa devusies uz Ukrainu.
Papildus tam Ukraina iesniegusi sūdzību arī ANO Starptautiskajā tiesā. Latvija lēmusi pievienoties šai prasībai kā trešā puse.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja, ka pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā. Konfliktā jau gājuši bojā vairāk nekā 500 civiliedzīvotāji, tajā skaitā 40 bērni.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
