Henrietei Petrovskai-Petrēvičai pirms deviņiem gadiem piedzima bērns ar īpašām vajadzībām. Pirmās problēmas kļuva redzamas aptuveni divu gadu vecumā. Kad dēls sāka iet bērnudārzā, viņš skaļi uzvedās, nepamatoti dusmojās, nedraudzējās ar citiem bērniem. Iziešana no mājām bija liels pārbaudījums. Un ģimene pārcēlās prom no Rīgas. Meklēt diagnozi ieteica jaunā bērnudārza sociālais pedagogs.
Viņa stāsta: "Mēs runājāmies daudz un ilgi, un viņa man teica, lai mēs aizejam pie neirologa. Es pie viņa pierakstījos, un nedēļu pirms bērna piektās dzimšanas dienas es pie tā neirologa tiku, un neirologs man nostāstīja visu no sākuma līdz beigām, kā es ikdienu pavadu. Es sāku raudāt, un es sapratu, ka kaut kas ir."
Henriete Petrovska-Petrēviča tika pie dēla diagnozes – vidēji smaga garīga atpalicība un autiskā spektra traucējumi. Tagad dēlam ir deviņi gadi un viņš mācās speciālajā skolā.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem par šī gada septembri Latvijā pašlaik dzīvo 1564 bērni, kam diagnosticēts autisms.
Taču šī statistika, visticamāk, varētu arī neatspoguļot patieso ainu, jo problēmas sākas līdz ar pašu diagnostiku.
Trūkst bērnu psihiatru, speciālistu, un rindas uz speciālo ADOS testu, kas apstiprina autismu, ir garas. Ja arī pie diagnozes izdevies tikt laikus, tad līdz tikšanai kabinetā pie speciālista, kas strādā ar bērna uzvedību jeb tā saucamā ABA terapeita, atkal ilga gaidīšana. Valstī šādu speciālistu trūkst, rindā gaidīšanas laiks mēdz sasniegt pat sešus mēnešus. Un vairums speciālistu atrodas Rīgā.
Pārresoru koordinācijas centra konsultante Sigita Sniķere norāda: "Ir problēmas ar agrīnās intervences pieejamību bērniem. Jā, nav [speciālistu]. Apmācības ir ilgstošs process. Tie ir divi gadi, un maksā salīdzinoši dārgi. Līdz ar to jautājums ir – kur ir tie speciālisti, kas ir gatavi veltīt laiku, veltīt finanses un apgūt šīs zināšanas."
ABA terapija ir veids, kā speciālists strādā ar mazu bērnu, – jo jaunākā vecumā, jo labāk. Māca valodu un sociālās uzvedības prasmes ar spēles elementiem. Programma tapusi Amerikas Savienotajās Valstīs, un to veiksmīgi pārņēmušas arī citas valstis.
ABA terapijas programmas autore Melisa Mello skaidro: "Mēs redzam, ka bērni, kuri ir saņēmuši agrīnu intervenci un sākuši saņemt terapiju ļoti agrīnā vecumā, viņi, protams, nezaudē uzstādīto diagnozi, bet tās izpaužas ne tik smagā formā.
Pēc tam viņiem nav vajadzības mācīties speciālajās skolās, un tas patiesībā maina visu bērna dzīvi."
Šādu terapiju saņēmis arī Henrietes Petrovskas-Petrēvičas dēls noteiktu atbalsta projektu ietvaros, jo mamma pati samaksāt par nodarbībām nevar. Zēns iemācījies savas dusmas savaldīt, kļuvis mierīgāks.
Veselības ministrija nākamā gada budžetā pieprasījusi gandrīz 850 tūkstošus eiro ADOS testu diagnostikas apmācībām, 30–35 speciālistu apmācībām un atbalstam pēc diagnozes noteikšanas.
Veselības ministra padomniece Marta Krivade uzsver: "Mums visas šīs lietas patiesībā visām ministrijām ir zināmas, un pie tā arī notiek darbs. Tas noteikti nebūs viegls, bet es varu droši teikt, ka šis ir tāds, – vismaz, kā līdz šim mums ir gājis darba grupās, – tāds pozitīvs piemērs, kur tomēr ministrijas redz kopīgu mērķi."
Vai vajadzīgo naudu piešķirs jau nākamgad, vēl nav zināms. Vaicāta, kad dzīve vecākiem, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, varētu krietni uzlaboties, Henriete Petrovska-Petrēviča atbild: "Nu tādā ātrumā kā šobrīd? (Smejas) Es varbūt to nepiedzīvošu!"
