Latvijā aizvien kūtri izmanto iespēju savlaicīgi atklāt vēzi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pērn Latvija reģistrēti gandrīz 11 000 jaunu onkoloģisko saslimšanu, mirstība no onkoloģiskām slimībām Latvijā ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām. Daudzi varētu nesaslimt vai izārstēties, ja vien pie ārsta dotos laicīgi, taču to arvien izmanto pārāk maz cilvēku. 

Lai gan arvien biežāk vēzi atklāj arī agrīnās stadijās, diemžēl ielaistu gadījumu joprojām ir daudz par daudz. Sagaidot Pasaules Pretvēža dienu, par situāciju onkoloģijā Latvijā pirmdien ziņoja arī Veselības ministrija kopā ar ārstiem. Eksperti secina - cilvēkiem trūkst zināšanu par ļauno slimību un valda daudz aizspriedumu. Pacienti atzīst - problēma ir arī garās rindas un ārstēšanās izmaksas.

Latvijas Radio producente Evija Unāma pirms trīs gadiem pārslimoja krūts vēzi un no savas pieredzes zina, ko prasa smagās slimības ārstēšana. Viņa uzsver - pie ārsta ir jāiet regulāri un ar izmeklējumiem nedrīkst kavēties. Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir tik daudz ielaistu vēža gadījumu, viņasprāt, ir garās rindas uz pārbaudēm.

„Piemēram, ja es vēlētos šodien pierakstīties uz ultrasonogrāfiju, man, iespējams, būtu rinda pēc diviem mēnešiem. Par maksu es varu tikt kaut otrā dienā, bet ne visi to var atļauties. Tie ir vismaz kādi 17 eiro,” stāsta Unāma.

Arī veselības ministre Ingrīda Circene atzīst - ārstēšanās rindas un izmaksas ir šķērslis.

„Pirmkārt, mēs plānojam tiešām nākamā gada budžetā ielikt [ierosinājumu] stacionāra pacientiem līdzmaksājumu samazināt uz pusi [..]. Protams, es atzīstu, ka arī tas ir šķērslis, bet ja mēs runājam par skrīningu un tālāko procesu - ja tiek konstatētas priekšvēža izmaiņas vai pirmā stadija un tad ir jāgaida mēnesi pie ārsta, tas nerada tādu stresu un satraukumu kā tad, ja pasaka, ka tas jau ir pēdējo stadiju vēzis,” uzskata ministre.

Diemžēl vēzi pēdējās stadijās Latvijā joprojām atklāj daudz biežāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Biežākās vēža formas ir ādas, zarnu, plaušu, krūts un prostatas vēzis. Trim no tiem pieejams valsts apmaksāts skrīnings, uz ko pat īpaši uzaicina. Pēdējos gados to izmanto arvien vairāk cilvēku, tomēr ārsti secina - cilvēki par savu veselību joprojām rūpējas par maz.  

Rīgas Austrumu slimnīcas galvenā ginekoloģijas speciāliste Dace Rezeberga atzīst – „kad fēcēm jau ir ar aci redzami asiņu piejaukumi un krūtī jau var sataustīt bumbuli, tas nozīmē, ka slimība jau ir vēlīnā stadijā”.

„Tāpēc nevajag bāzt galvu smiltīs kā strausam, bet atvērti censties izzināt šo slimību agrīnā stadijā. Tad arī ārstēšanas efektivitāte ir ievērojami labāka,” uzsver ārste.

Speciālisti vērtē, ka pārbaudes daudzus baida, trūkst informācijas un atbildīgas attieksmes pret veselību, kā arī pozitīvu piemēru no cilvēkiem, kas pārslimojuši vēzi. Aicinājumam laikus pārbaudīt veselību pievienojas arī Latvijas Radio balss Evija Unāma.

„Aizejiet, pārbaudiet sevi, un jutīsiet, ka tomēr vieglāk ir dzīvot ar sajūtu, ka viss ir kārtībā, nekā ar sajūtu, ka arī uz mani varbūt daudz kas no šī attiecas,” aicina Unāma.

Lai uz pārbaudēm vieglāk tiktu arī cilvēki reģionos, Veselības ministrija sola vairāk attīstīt mobilās brigādes. Bet nākamo gadu Latvijā plānots pasludināt par Pretvēža gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti