Nereti padomju laikā uzstādītās šūpoles atzītas par bīstamam, jo tām ir nekustīgas metāla piekares un tās rada savainošanās risku bērniem, kas nokļūst šūpošanās zonā. Savukārt sēdeklis neatbilst trieciena vājināšanas prasībām un tas rada nopietnu galvas savainošanas risku.
"Ja trāpa bērnam, piemēram, pa galvu, var būt arī letāls iznākums. No mūsu veiktajām 43 pārbaudēm 17 vietās mēs atradām šādas šūpoles," norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa.
"Statistika ir diemžēl nežēlīga, jo tajā laikā drošība nebija tik aktuāla un līdz ar to šie laukumi ir gan morāli, gan fiziski novecojuši (..) [un rada traumas], sākot no neliela ziluma sasituma skrambas līdz pat nopietniem lūzumiem, plašām brūcēm un tamlīdzīgi," pauž bērnu ārsts Jānis Upenieks.
Balvi, Gulbene, Daugavpils, Ludza, Mārupe, Olaine, Rīga - pašvaldību saraksts, kur atrodas nedroši rotaļu laukumi, ir garš, un visi nemaz nav apsekoti. Piemēram, Daugavpilī PTAC atradis laukumu, kas izbūvēts uz asfalta. Tas neatbilst nekādiem drošības standartiem. Tāpat arī atsegtie betona pamati, kas konstatēti daudzos laukumos, kritiena gadījumā var izraisīt nopietnas sekas un nāvi.
Bīstams karuselis atrodas arī Jaunmārupē, un zeme, uz kura tas atrodas, pieder pašvaldībai.
"Citi mazi bērniņi galvu iebāž pa starp dzelžiem," saka vietējā iedzīvotāja Vika. Cita vietējā iedzīvotāja Līga piebilst, ka "es vienkārši cenšos neiet uz šejieni, tāpēc, ka man ir bailes, ka manējie nesavainojas, un mēs mēģinām iet citur, kur nav tik bīstami".
Mārupes domē saka – viņi oficiālu vēstuli no PTAC, kas apliecinātu konstrukciju bīstamību, neesot saņēmuši. "Ir vajadzīga viņu apsekošana, un šādā veidā mēģinās sakārtot. Tagad momentā noņemt visu nost un atstāt neko - vai tas būtu pareizi?" retorski jautā Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs (Latvijas Zemnieku savienība).
Šādai nostājai gan nepiekrīt Vītoliņa. "Jautājums, vai tā nav arī pašvaldības atbildība, ja kaut kas notiek pēc tam ar kādu bērnu. (..) Latvijas patērētāji neprasa atbildību par šiem laukumiem. Tas ir tas, kas mums būtu jāmācās," pauž Vītoliņa.
Arī galvaspilsētā blokmāju rajonos ir laukumi, par kuru piederību konkrētai mājai iedzīvotāji, iespējams, pat nezina. Tie būtu jādemontē apsaimniekotājam, bet par to jāmaksā īpašniekiem.
"Tas ir lēmums, ko pieņem mājas kopīpašnieki," komentē "Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāve Santa Vaļuma. "Ar balsu vairākumu – ne mazāk kā 50%+ viena dzīvokļu īpašnieka balss (..), šajā gadījumā, protams, viņi var atteikties no bērnu laukumu izbūves," pauž Vaļuma.
"Rīgas namu pārvaldniekā" stāsta, ka pamazām tiekot demontēti visbīstamākie laukumu elementi. Pēc ieraksta sociālajos tīklos demontēts arī pirms diviem mēnešiem fotografētais slidkalniņš. Tas atradās gan nedrošā vietā, gan tā konstrukcijās varēja ieķerties apģērbs, radot nožņaugšanās risku. Taču netālu cits identisks slidkalniņš joprojām ir pieejams. Tā kā īpašnieki nesteidz tos nojaukt, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina vecākus neļaut bērniem izmantot nedrošās ierīces.
