Rīta Panorāma

Telefonintervija ar LATO valdes priekšsēdētāju Žanetu Ozoliņu

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

NEPLP slēdz Krievijas propogandas kanālus

Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju

Latvija uz pieciem gadiem pārtrauks telekanāla "Rossija RTR", uz četriem gadiem – "Rossija 24" un uz trim gadiem "TV Centr International" apraidi Latvijas teritorijā, tiešraidē Latvijas Televīzijā paziņoja Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Viņš norādīja, ka šis lēmums stājas spēkā no šī brīža.

Āboliņš informēja, ka pirmo reizi Eiropas Savienībā (ES) iedarbināta Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvā ietvertā norma, kas atļauj ārkārtas situācijās atkāpties no aptuveni gadu ilgās programmu ierobežošanas procedūras. 

Saskaņā ar direktīvu ārkārtas situācijā paziņojumu var nepublicēt "Latvijas Vēstnesī" un par lēmumu iespējams pavēstīt televīzijas vai radio ēterā.

"Pārkāpumi ir smagi, un Latvija pēdējo divu gadu laikā, ar dažādiem lēmumiem ierobežojot 41 ar Krieviju saistīta kanāla darbību Latvijā, ir devusi skaidru signālu, ka mēs savu informatīvo telpu aizsargājām, aizsargājam un aizsargāsim. NEPLP aicina visas Eiropas Savienības dalībvalstis izmantot mūsu savāktos pierādījumus un sekot Latvijas piemēram, pārtraucot šo programmu retranslāciju," sacīja Āboliņš.

Āboliņš noraida argumentus, ka, slēdzot arī vēl trīs Krievijas kanālus, tiek apdraudēta informatīvā daudzpusība.

"Mēs nepaliekam vienpusējā informācijas laukā, tas ir absolūts viltus arguments. Tātad Vladimira Solovjova raidījumu ikdienā noskatās aptuveni 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Tas, no kurienes šie cilvēki ir izrauti, ir Vladimira Solovjova kara un naida informatīvā telpa, nevis kāda cita informatīvā telpa. Tam, kas ir aizslēgts, nav nekādas saistības ar mūsu vērtībām vai ar to, ko mēs pazīstam kā mūsu informatīvo telpu. Tādēļ tie, kas runā šobrīd par riskiem vai par to, ka tiek samazināta mazākumtautību valodās runājošo cilvēku iespēja piekļūt informācijai, vienkārši izplata dezinformāciju," viņš norādīja.

Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda no "Attīstībai/Par!" uzskata, ka lēmums slēgt atlikušos Krievijas propagandas kanālus Latvijā nav jautājums par informācijas daudzveidības samazināšanu.

"Šeit ir jautājums, kas ir informācija un kas ir kara propaganda. Šeit mēs nerunājam par objektīvu informāciju, mēs runājam par kara propagandu, un tāpēc šis nav piemērots arguments," viņa teica.

Ko likt pretī

Viņa norādīja – aktuāls ir jautājums, ko likt pretī. "Kādā veidā mēs paši savu sabiedrību uzrunājam, kā mēs paši piegādājam labu un uzticamu informāciju, lai liktu pretī tai informācijai, kas nāk mums caur un ar hibrīdkara metodēm. Un tur, man liekas, mums vēl ir daudz jādomā, kā mums pašu ievainojamību likvidēt, kādā veidā mēs varam piedāvāt uzticamu labu informāciju tiem cilvēkiem, kas patērē medijus krievu valodā Latvijā."

Savukārt Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja un NEPLP Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Gunta Sloga atzina, ka iniciatīvas Latvijā stiprināt informatīvo telpu ir bijušas,  tomēr tam visam ir bijis vairāk gadījuma raksturs. "Šīs iniciatīvas vai darbības parasti ir tādas sporādiskas vai reaģēšana uz krīzi, taču nenotiek tāds ikdienas darbs dažādos līmeņos."

Tāpat viņa uzsver, ka jāņem vērā arī auditorijas paradumu maiņa.

"Iespējams, ka šobrīd viņi nemaz galvenokārt šo dezinformāciju vai citu valstu propagandu nesaņem vairs no šiem kanāliem, bet viņi saņem internetā," norādīja Sloga.

Šobrīd jautājumam par kara propagandu un valsts drošības apdraudējuma apkarošanu internetvidē plāno pievērsties arī NEPLP.

"Jā, bez šaubām tā ir liela problēma, šīs programmas ir redzamas pirātiskajās vietnēs, tiek skatītas nelegāli. NEPLP tuvākajā laikā pieņems lēmumu iesniegt kopā ar Kultūras ministriju Saeimā grozījumus, kas būtiski paplašinās mūsu tiesības vērsties pret pirātu lapām. Mēs arī lūgsim mums piešķirt 139 tūkstošus eiro, ar kuru palīdzību mēs spēsim veikt šo funkciju," sacīja Āboliņš.

Mediju eksperti joprojām atgādināja par līdz šim nepietiekami veikto darbu ar krievvalodīgo auditoriju Latvijā.

KONTEKSTS:

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika).

Putins pirmdien pavēstīja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.

Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".

Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.

Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisījis teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumuEiropas SavienībaASV un citas valstis jau paziņojušas par jaunām sankcijām pret Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt