Latvija pauž atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un tās robežu neaizskaramībai un aicina starptautisko sabiedrību ar stingru un konsekventu rīcību atbildēt uz Krievijas agresīvo rīcību.
Krievijas rīcība ir „absolūti nepieņemama”, un pret Maskavu jāizdara spēcīgs starptautisks spiediens, Latvijas Radio teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Rinkēvičs sacīja, ka ir jābūt asai ANO Drošības padomes reakcijai un vienotai Eiropas Savienības pozīcijai.
Kā ir mainījies atturēšanas jēdziens kopš Aukstā kara laika?
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētnieces Noras Vanagas skaidrojums “LV portālā”:
Atšķirībā no Aukstā kara laika prakses mūsdienu alianses atturēšanas signalizēšana pēc sava rakstura ir izteikti aizsargājoša.
NATO mērķis, visticamāk, nav veidot atturēšanas stratēģiju ar agresīvu militāru saturu, tā vietā alianse stiprina atturēšanas stratēģijas politisko elementu.
Kodolatturēšanas mērķis ir novērst eskalāciju līdz tādai pakāpei, ka pašu kodolieroču pielietošana vairs nav nepieciešama.
Mūsdienu karadarbības hibrīda raksturs (plašs kiber-, informācijas, elektronisko un psiholoģisko spēju pielietojums) liek pievērst nebijušu uzmanību nemilitārajiem līdzekļiem.
Lai risinātu situāciju saistībā ar nemilitāra rakstura apdraudējumiem, totālās aizsardzības modelis ir piedzīvojis renesansi vairākās Eiropas valstīs.
Visos aplūkotajos gadījumos gan oficiālajā diskursā, gan arī sabiedrības viedokļa aptaujās pēc Krimas aneksijas Krievija tiek uzskatīta par nacionālo apdraudējumu.
Iespējams, pats būtiskākais jautājums par atturēšanas jēdzienu mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā ir par to, vai atturēšana kļūs par pastāvīgu fenomenu ilgākā laika perspektīvā.
“Tas ir vērtējams kā starptautisko tiesību pārkāpums no Krievijas puses, jo gan starptautiskās jūras tiesības, gan Krievijas un Ukrainas līgums par Azovas jūras izmantošanu paredz noteiktu uzvedības kodeksu, un Kerčas jūras šauruma blokāde un uzbrukums Ukrainas kara kuģiem un arī kuģu sagūstīšana ir absolūti nepieņemama,” uzsvēra ministrs.
“Uzskatām, ka Eiropas Savienībai ir aktīvi jāiesaistās ar diplomātiskiem instrumentiem, lai panāktu sasprindzinājuma mazinājumu,” sacīja Rinkēvičs.
Vairākas dienas šī situācija ir tikai un vienīgais eskalējusies, nevis spriedze ir mazinājusies, bet “gribētu cerēt, ka, ja būs spēcīgs starptautiskās sabiedrības spiediens, situācija normalizēsies. Ja tāda nebūs, baidos, ka arī sliktāks scenārijs ir iespējams,” atzina Rinkēvičs.
Viņš pauda, ka, “pirmkārt, ir jābūt ļoti asai ANO Drošības padomes reakcijai, otrkārt, ir jābūt arī vienotai Eiropas Savienības pozīcijai un šis jautājums ir jādiskutē un jāizdara spiediens visās starptautiskajās organizācijās”.
2018. gada 25. novembrī Krievijas Federācijas kuģi, pārkāpjot starptautisko tiesību normas un navigācijas brīvību, pretlikumīgi īstenoja agresīvu rīcību pret Ukrainas Jūras spēku kuģiem Kerčas jūras šauruma rajonā, atklājot uguni pret tiem un tos sagrābjot. Pamatojoties uz Latvijas ĀM rīcībā esošo informāciju, Ukrainas jūrnieku vidū ir ievainotie.
KONTEKSTS:
Svētdien, 25.novembrī, vakarā pasauli pāršalca ziņas par apšaudi Kerčas šaurumā – Krievijas robežapsardzes kuteris atklājis uguni uz Ukrainas Jūras spēku kuģu grupu, un ukraiņu kuģus ir sagrābusi Krievijas īpašo uzdevumu vienība. Kijevā naktī notikuši grautiņi pie Krievijas vēstniecības.
Krievijas bruņotie spēki esot uzstājuši, ka ukraiņi ienāk viņu teritorijā, ko Ukrainas puse noliedz. Notikuma vietā ir pacēlušies arī iznīcinātāji un helikopteri, bet šaušana bijusi no Krievijas robežapsardzības kuģiem. Ir dažāda informācija par ievainoto skaitu – min vienu līdz pat sešus ukraiņu pusē. Sagrābto ukraiņu jūrnieku tālākais liktenis nav zināms. Esot sagrābti divi artilērijas bruņu kuteri.
Krievijas rīcību nosodījušas vairākas pasaules valstis un organizācijas.
