Dienas ziņas

Austrumu slimnīcā 75% smago pacientu ir insults vai infarkts

Dienas ziņas

Testē tehnoloģijas savvaļas dzīvnieku uzskaitei

27% ģimenes ārstu – pensijas vai pirmspensijas vecumā

Latvijā 27% ģimenes ārstu – pensijas vai pirmspensijas vecumā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Gandrīz  30% no Latvijā strādājošajiem ģimenes ārstiem ir pirmspensijas vai pensijas vecumā, tādēļ līdz ar paaudžu maiņu nozarē trūkst speciālistu, kuri jo īpaši attālākos pagastos var sniegt ģimenes ārsta pakalpojumu. Un daudzviet ģimenes ārstu meklē jau gadiem.

Pirms diviem gadiem vēl toreizējā Ķeguma novada (tagadējā Ogres novada) Birzgales pagastā līdz ar ģimenes ārstes Irēnas Grīnbergas došanos pensijā tika meklēts jaunais speciālists, kas pārņems praksi. Bet vēl joprojām uz prakses kabineta durvīm lasāms ilggadējās ārstes vārds.

Ģimenes ārste no intervijas kameras priekšā atteicās, tomēr norādīja, ka tā arī divu gadu laikā nav pieteicies neviens interesents, kas vēlētos praksi pārņemt. Un pēc papildus nostrādātiem diviem gadiem ģimenes ārste līdz ar janvāri plāno doties pelnītā atpūtā, bet kas notiks ar praksi, nav zināms. 

Nacionālajā veselības dienestā (NVD) norādīja, ka no 1263 šobrīd Latvijā esošajiem ģimenes ārstiem 27% ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Un, kā liecina dienesta aptaujas dati, daļa plāno izbeigt aktīvās darba gaitas.  

"176 nevarēja atbildēt, faktiski viņi neatbild. Un tā ir pelēkā zona. Mēs nevaram līdz ar to prognozēt," stāstīja NVD Līgumpartneru departamenta direktore Daiga Vulfa.

Veselības ministrijā (VM) norāda, ka ģimenes ārsti ir nozares prioritāte un jau piecus gadus tiekot sagatavots lielāks speciālistu skaits. VM Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīna Kļaviņa atzīmēja: "Kopā mācās vairāk nekā 150 jaunie ģimenes ārsti".  

Tāpat jau divus gadus ģimenes ārstiem pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums reģionos ārpus Rīgas gan prakšu ierīkošanai, gan kompensācijas prakšu pārņemšanai un ģimenes locekļiem. Tomēr tā saucamā gaidītāju rinda uz brīvajām prakses vietām joprojām ir Rīgā un Pierīgā. 

"Ja cilvēks ir mācījies valsts apmaksātajā rezidentūrā, tad ir trīs gadi jāstrādā valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādē. Līdz to tas arī ir zināms stimuls šiem rezidentiem skatīties reģionu virzienā," stāstīja Kļaviņa.

Valkas novada Ērģemes un Kārķu pagastā ģimenes ārsts, kas pārņemtu esošo praksi, tiek meklēts kopš maija. Uzrunātas gan augstskolas, gan blakus esošo pagastu prakses. Pagaidām bez rezultātiem. Pašvaldība speciālistu piesaistei piedāvā pat dažādus bonusus. 

"Pirmkārt, mēs atrisināsim, ja tas būs nepieciešams, dzīvesvietas jautājumu. Mēs jau Ērģemē esam sakārtojuši feldšerpunktu. Kārķos mums nav sliktas telpas, noteikti mēs esam gatavi ieguldīt naudu un sakārtot telpas vēl labāk," sacīja Valkas novada Ērģemes un Kārķu pagasta pārvaldnieks Pēteris Pētersons.

Problēmu ar medicīnas speciālistu trūkumu izjūt arī reģionālās slimnīcas. Tāpēc Ogrē bijušās poliklīnikas ēkā izbūvēta tā saucamā ārstu māja, nodrošinot speciālistiem dzīvokļus.  

"Galvenais nosacījums ir tāds, ka jāstrādā būs pamatdarbā mūsu slimnīcā un ne mazāk kā vienu slodzi. Mēs arī tiem rezidentiem, kuri netiek varbūt valsts apmaksātās grupās, mēs esam arī gatavi apmaksāt rezidentūras maksas un maksāt minimālo algu stipendijās," klāstīja Ogres rajona slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs.

Jau 2019. gadā Valsts kontrole pēc veiktās VM revīzijas norādīja, ka nozarē pastāv liela nevienlīdzība ārstniecības personu izvietojumā reģionos. Bet ministrijas pirms vairāk nekā desmit gadiem izvirzītais mērķis – nodrošināt speciālistus atbilstošā skaitā un kvalifikācijā – nav sasniegts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti