Savukārt no simptomātiskiem pacientiem saslimušie visbiežāk atzīmē paaugstinātu ķermeņa temperatūru, klepu, iesnas, rīkles iekaisumu, galvassāpes, muskuļu un locītavu sāpes un nespēku.
Tāpat daudzi pacienti norādot arī uz garšas un ožas traucējumiem.
Mazāk pacientu sūdzas par elpas trūkumu un sāpēm krūtīs, kamēr vien nelielai daļai pacientu ir slikta dūša, vemšana un caureja.
Lai gan bērnus Covid-19 ietekmē savādāk nekā pieaugušos, līdzīgi simptomi iepriekš tika iezīmēti arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas veiktajā pētījumā par bērniem, kas izslimojuši Covid-19.
Tajā secināts, ka gados jaunie pacienti pēc izslimošanas sūdzas par ilgstoši paaugstinātu temperatūru, galvassāpēm, locītavu sāpēm, neizskaidrojamu nogurumu, kā arī pilnīgu ožas zudumu.
Vienlaikus ministrijas ziņojumā tika pētīta mirušo personu, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19, vecumu dinamika. Atklājās, ka mirušo pacientu vecums svārstās no 52 līdz 99 gadiem un to vidējais vecums ir 75 gadi. No visiem nāves gadījumiem teju ceturtā daļa bija vecumā zem 60 gadiem.
Vairumā gadījumu mirušie bijuši vīrieši, un vismaz 26 gadījumos pacienti miruši stacionārajās ārstniecības iestādēs.
Visaugstākie 14 dienu kumulatīvie mirstības rādītāji tika novēroti šī gada 4.maijā, kad tika sasniegta 5,2 nāves gadījumu uz vienu miljonu iedzīvotāju atzīme. Tikmēr augusta beigās un septembra sākumā šis rādītājs bijis zem viena gadījuma uz miljons iedzīvotāju.
Vismaz 32 mirušajiem bija nopietnas hroniskas slimības, kas veicināja smagu Covid-19 slimības iznākumu. Ne visiem pacientiem Covid-19 bija tiešais nāves cēlonis, jo dažos gadījumos Covid-19 atzīta par nozīmīgu faktoru, kas veicināja nāves iestāšanos, saasinot hronisko slimību norisi.
Vadoties pēc SPKC datiem, līdz šim Latvijā ir reģistrēti 36 nāves gadījumi personām, kurām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.
Kopumā miruši 2,4% no pacientiem, kuriem tikusi konstatēta inficēšanās ar Covid-19.
Izrietot no ziņojumā paustā, patlaban Covid-19 saslimšanas gadījumi nerada papildu slogu veselības aprūpes sektoram. Tomēr gripas un citu akūtu respiratoro infekciju sezonas laikā var būtiski palielināties slodze uz ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes sektoru, kā arī pieaugt laboratoriskās testēšanas intensitāte, skaidro ministrijā.
Ziņojumā tiek uzsvērts, ka lielākais risks Covid-19 izplatībai Latvijā ir infekcijas gadījumu imports no ārvalstīm, tādēļ būtu jāvērš uzmanība tam, lai personas, kas iebraukušas Latvijā no Covid-19 skartajām teritorijām, ievērotu noteiktos piesardzības pasākumus.
Tāpat, pēc ministrijas paustā, nepieciešams turpināt situācijas pārraudzību un būt gataviem operatīvi reaģēt.
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
Kopš augusta ārā drīkst pulcēties 3000 cilvēku. Joprojām spēkā ir divu metru distances ievērošana. Sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegi vairs nav obligāti.
